fbpx

“Vislielākās bailes pasaulē – ir bailes no citu viedokļa

“Vislielākās bailes pasaulē – ir bailes no citu viedokļa. Tajā mirklī, kad Tu pārstāj baidīties no pūļa, Tu vairāk neesi aita, Tu kļūsti par lauvu.”
/Osho/

Galīgi ne ne visi cilvēki ir vienaldzīgi, kad tiem aiz muguras sačukstas. Daudzi cieš no tā, jūtas atstumti, kā baltās vārnas.

Arī starp garīgi augošiem cilvēkiem ir ne mazums tādu, kuri neatļaujas atklāti paust savu patiesību, garīgos principus, kuriem pieturas ikdienā.

Tuvu cilvēku nesaprašanas bailes uzvar, piespiež dzīvot dubulto dzīvi, slēpt savas patiesās jūtas un viedokli.

KÀ RODAS BAILES NO CITU VIEDOKĻA?

Bailes no citu viedokļa lielākoties parādās bērnībā, kad vecāki bijuši pārāk bargi, maz slavējuši, nav atļāvuši izteikt savu viedokli, sodīja par katru pastrādāto brīnumu.

Ikvienam mazulim gribas, lai viņu mīl, paslavē. Ja viņam šīs mīlestības pietrūkst, viņš meklē iespēju to NOPELNĪT: iziet uz piekrišanu visā, izslēdz pats savas velmes un visu dara cenšoties izpatikt sev mīļajiem un tuvajiem.

Citu viedoklis kļūst svarīgāks, kā personīgais.

Pakāpeniski tāds uzvedības modelis kļūst par ieradumu un pāriet arī uz visiem tuvākiem cilvēkiem: vienaudžiem, bērnudārza audzinātāju, skolotāju skolā..

Pieaugušo dzīvē vēlme visiem izdabāt pāraug vajadzībā būt VAJADZĪGAM – ģimenē, draugiem, vērtīgam darba devēja acīs, dažreiz pat pirmajam satiktajam cilvēkam.

Kad cilvēks ir pārņemts ar vēlmi – but noderīgs, vajadzīgs, viņa uzvedība kļūst neapzināta. Lai atstātu labu iespaidu, viņš uzvedas neadekvāti, aizmirst par to, ka ir vērtīgs PATS SEV..

Ja tādā brīdī viņu apstādinātu un uzjautātu – kapēc viņš to dara, cilvēks nespēs iedot sakarīgu atbildi. Jo loģikas tādā uzvedībā nav.

Tādiem cilvēkiem ir LOTI ZEMA PAŠAPZIŅA. Viņi pastāvīgi meklē citu cilvēku labvēlību, jo netic, ka viņu viedoklis arī kaut ko nozîmē.

Viņus ir viegli pārliecināt. Viņi uzskata, ka kāds cits zin labāk. Pat, ja runa ir par viņa personīgo dzīvi.

Bailes pazaudēt citu cilvēku labvēlību uzvar pār vajadzību izteikt pašam savu viedokli..

Tādas uzvedības iemesls – TĀ IR VĒLME BŪT LAIMĪGAM.
Bet šādā veidā…tā ir ilūzija.

Vai tad tāda atkarība padara dzīvi priecīgāku un harmoniskāku?

Tā ir – VAJADZĪBA PIEDERĒT KĀDAI GRUPAI

Vajadzība but par sabiedrības daļu

Nekas slikts nav velmē būt cilvēku ieskautam. Cilvēks ir tā uzbūvēts, ka viņam nepieciešams komunikācijas loks.

Taču bieži vien cilvēki upurē savas velmes, piekrāpj savus principus šī loka dēļ.
Sarunājas par tēmām, kuras tiem nav interesantas vai pieņem vairākuma viedokli svarīgos jautājumos, lai tikai paliktu iekš šī loka.

Šādai vajadzībai ir dziļas saknes.

Tajos laikos, kad dzīves apstākļi bija ļoti sūri, ja cilvēkam bija savs, no citiem ciltsbrāļiem atšķirīgs, viedoklis, uzvedība, izskats, viņš “izleca no bara” – to atstūma, padzina no kopienas, cilts.
Tas draudēja ar bojāeju. Palicis viens, cilvēks bija pakļauts nopietnām briesmām, jo izdzīvot cilvēki spēja tikai atrodoties grupā.

Daudz vēlākos laikos cilvēkus sodīja par citādu domāšanu vai neatbilstību kopājpieņemtām normām: sadedzināšana uz sārts par zinātniskiem atklājumiem, visu kopējà sieviešu sodīšana utt.

Šodien par atšķirīgu viedokli nenogalina, bet pagaišo iemiesojumu atmiņas vēl mūsos dzīvo.

Bailes būt izdzītam liek slēpt savu unikalitāti, jo būt tādam kā visi, vienkāršāk un drošāk..

Rīcības, kuras diktē bailes, tikai iedzen cilvēku stūrī.

Šajā gadījumā palīdzēt var tikai apzināšanās. Ja tev kaut kas nepatīk komunicējot ar cilvēkiem, tu jūti, ka pats sev burtiski “kāp uz kakla”, aizdomājaties, kapēc Tu tā rīkojies..

Dažreiz ir vērts noriskēt un nomainīt loku ap sevi.
To grūtāk izdarīt ar radiniekiem.

Vienkārši nākas atzīt, ka esat “no citas mīklas”.

Iedomājies, ka Tu – zvirbulis, bet piedzimi trušu ģimenē. Tev no bērnības māca pieņemt tās vērtības, kuras Tev ir SVEŠAS.
Bet tas, ka Tu to nepieņem, nepadara tevi vai viņus sliktākus. Vienkārši – jūs esat atšķirīgi.

Atļaujies izvēlēties to, kas tevi iedvesmo un pacenties atrast “savu cilti”, savus domubiedrus. Vecāki tamdēļ nepātstās būt par Taviem vecākiem.

Neglītais pīlēns, ja būtu palicis putnu sētā, tā arī būtu mocījies uzskatot sevi par kropli. Viņam nāktos piekāpties citiem, piekrāpjot sevi, savu dabu.

KĀ TU SEV KAITĒ, PADODOTIES CITU IETEKMEI

Ko Tu zaudē ik reizi, kad iemaini savu dzīvi pret svešu viedokli.

TU ATDOD SAVU SPĒKU

Kad Tu prasi citiem viedokli, kā rīkoties, ar katru savu dzīves problēmu skrienat pēc ieteikumiem pie kāda, – kaimiņa, draudzenes vai zīlēja kafijas biezumos, Tu atdod savu spēku.

Tu atsakies no savas patiesības, sava ceļa, kuru būvē Tev Tava dvēsele..

Starp visiem šiem ieteikumiem, dialogiem Tu nevari sadzirdēt savu dvēseles balsi.

No kurienes tad rasies pārliecība, spēks, ja Tu to visu laiku atdod?

Viedokļu var būt daudz, bet tikai Tu zini, kas ir vislākais priekš Tevis. Un neviens cits patiešām nezin, kas ir labi Tev. Neviens Tavā vietā Tavu dzīvi nenodzīvos.

Pirms Tu meklē atbildi ārējos avotos, griezies pie sevis, uzdod sev jautājumu, kuru gribēji uzdot citiem..

Iedomājies, ka Tu domās vērsies pie tiem, kam vēlējies uzjautāt. Kā likums, atbilde neatnāk uzreiz, ir jāpagaida noteikts laiks.

JŪS IEROBEŽOJAT SEVI BAUDĀS

Bailes no citu viedokļiem neļauj atzīt savas velmes, nerunājot par to, lai tās realizētu.

Tu arī gribētu uzvesties citādāk, pārstāt iet nenotīrītu ceļu, bet galvā tai mirklī uzpeld jautājums: Bet ko padomās citi?

Un ideja tā arī paliek domu līmenī, “gribēšanas”. Kamert kāds cits gāž kalnus, Tu domā..kā varētu iesākt..

Tā arī dzīve paiet.

Bet, ja paanalizētu, vai tad Tavas velmes ir tik neprātīgas? Visticamāk, kā jau visiem cilvēkiem, tas ir vienkāršas un reālas.

Kas Tev liek domāt, ka citi cilvēki tevi nosodīs?

Iedomājies uz mirkli, ka visi pārstās baidīties un darīt to, ko patiesībā vēlas.

Visi tikai no tā būs ieguvēji: Visums iegūs augstas prieka vibrācijas un baudu, bet cilvēki kļūs laimīgāki un labestīgāki.

JŪS IZDARĀT DAUDZ LIEKA DARBA DĒĻ UZSLAVAS

Kai tevi uzskatītu par labu un slavētu, Tu palīdzi visiem, kas tikai paprasīs..
Protams. Tu tajā diez vai pats sev atzīsies..

TU NEKAD VISIEM LABS NESPĒSI BŪT,
jo tas nav iespējams.

Pavēro savas ikdienas rîcības. Ko no tā, ko Tu dari, Tu dari no sirds, bet pēc kā Tu pilnībā jūties iztukšojies?

Pacenties izslēgt to, kas tevi neiepriecina un Tu ieraudzīsi, cik daudz enerģijas aizgāja “pa tukšo” tā vietā, lai to izmantotu personīgai izaugsmei.

Avots: https://kluchimasterstva.ru/osvoboditsya-ot-chuzhogo-mneniya
Autors: Natalja Prokofjeva
Tulkoja: OmShanti