fbpx

Mācies uzticēties..ļaujies dzīvei Ienākt tevī.

Ja vien mēs prastu..tā pavisam godīgi ar sevi izrunāties un sagaidīt, izauklēt savā sirdī (ne prātā) atbildi siltu…

• no kā es patiesībā tik ļoti baidos..kas kavē man atvērties un brīvi paust sevi pasaulē, būt brīvam, piepildīt savus sapņus un atsaukties vēlmēm, būvēt skaistas attiecības un būt par sevi pašu!?

Zini, ko Tu sadzirdēsi..

Tava kāda no pieredzēm, kur Tev reiz nesanāca, kur tevi nesaprata, nenovērtēja, neatbalstīja, nebija blakus, neatzina vai pat noliedza, izstūma, atgrūda, izsmēja.
Mūsu nesadziedētās rētas ir ar mūsu pašu rokām saspiestas, lai neasiņotu..Un kamēr vien tās nav sadziedētas, mes nevaram izlikties, ka tās tur nav..un Tu turi, turi, turi. Gadiem.

Turot pat aizmirstas, ko tieši Tu turi savās rokās. Taču spriedze, enerģija, spēks un jauda, uzdrīkstēšanās …Tu visu enerģiju, kas šim paredzēts, gadiem atdot turot savu veco ievainojumu-rētu. Tavas rokas ir aizņemtas, tās neko nevar paņemt, pieņemt, atdot..un arī izplesties lidojumam nespēj.
Sāpe “nobāzta” dziļi zemapziņā un šķiet, pat vairs neatceros, taču ..dzīvot atvērtu sirdi arī īsti neizdodas.
Tāds kā akmens uz sirds..grūti elpot..grūti pacelties un lidot.
Un nākas atzīt – nav spēka, nav iedvesmas, nav enerģijas, nav vairāk prieka un arī sapņi klusi izplēn..
Zini, Enerģijas ir, tikai Tu ļoti stipri spied ciet savu ievainojumu. Tu stipri turi, lai stipri nejustu..
lai stipri neciestu.

Bet, zini, vienreiz labāk izciet. Atrauj to spundi vaļā..jā, sāpēs, bet šīm sāpem būs vienreiz beigas.
Izciet līdz galam savu sāpi – izraudi, izdusmojies, izkliedzies, ievaino sevi un tad klusi piedod. Tas bija tad, kad Tu biji tas, kas Tu neesi vairāk tagad.
Tas bija tad, kad Tu sevi aizstāvēt neprati, par sevi pastāvēt vēl varbūt arī nedrīkstēji, jo biji maziņš vai maziņa. Tas bija TAD.

Tagad Tev esi Tu. Vistuvākais cilvēks pasaulē. Tu, kas sevi mīli, kas vari sevi samīļot, sev piedot un sevi atbrīvot. Tagad Tu esi pieaudzis, lai pieņemtu lēmumu – atlaist rokas, dziedinaties un atvērties.

Tagad Tu vairāk nespēsies.. no sevis..mežā, ārzemēs, tukšās sienās, prom no attiecībàm, no sapņiem. Pietiek! Atdod sēs sevi.

Tagad. Nav vairāk – tad, kad.

Atlaid savas rokas vaļā..un izplet lidojumam.
Mācies uzticēties..ļaujies, lai dzīve Ienāk tevī.

OmShanti

Komentēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligāti aizpildāmie lauki ir atzīmēti *