Visveselīgāk ir veselīgi dzīvot. Tad var iztikt bez diētām…

Kapēc badošanās pie neizmainīta apziņas stāvokļa nedod vēlamo rezultātu?

Jo sevis sodīšana ar neēšanu ir cīņa ar sevi vai pašsabotāža un ķermenis to uztver šādi: es jau tā sevi nemīlu dēļ liekā svara, tagad pret sevi esmu vēl vardarbīgāka – nedodot ēst. Vardarbība nevar izārstēt ar vardarbību.

Ēšana ir normāla cilvēka vajadzība. Taču – pārēšanās vai emocionālā ēšana – tas ir viens no veidiem, kā es slāpēja savu trauksmi, bailes, uzpeldējušas atmiņas, sāpes, dusmas, niknumu utt. Tātad – es esmu atradusi laimes atslēdziņas dublikātu sevis piepildīšanā ēdienu. Piepildot savu vēderiņu līdz ar malām, manī ienāk miers…miegs, atslābums. Iluziors miers, protams. Drīzāk infantils stāvoklis, kurš uz mirkli aizsedz sāpes un ievainojumus, kas ir patiesie trauksmes nesēji.

Viss būtu skaisti, ja vien šī “laime” nesakrātos uz gurniņiem un neveidotu vissezonas riepiņas.

Vasarai tuvojoties, pašķirstot žurnālus..rodas tāds kā – kopējā sabiedrībā pieņemtā ķermeņa skaistuma standarts. Ķeramies pie sevis aplūkošanas spogulī un turpat, žurnālā, skaidri paustā vēstījuma: ja Tu gribi iederēties starp..ja Tu gribi, lai tevi mīl..ja Tu vēlies buūt laimīgs, priecīgs, atzīts utt, Tev kaut kas ir jādara un, kā minimums, vajadzētu atbilst kādam noteiktam kg daudzumam.

Skaidrs, ka mīlestībai nav viena konkrēta vektora un mīlestība cienīgumu nevar nopelnīt ietilpstot noteikta izmēra biksēs. Taču, ja savas labsajūtas koificentu mēģinām rast kopējā plūsmā, katram otram nākas izdarīt secinājumus, ka..kaut kur kaut kas jānoņem, kaut kur jāuzkačā, kaut kur jānogriež, jāpiešuj un kaut kādi “lielumu” jānomerdē badā.

It kā mīl cilvēku tikai par ķermeni..Vēlams – ideālu un standartiem atbilstošu.

Ja es to izvēlos darīt tāpēc, ka…un te ir visa atslēga – kas ir Tava pieņemtā lēmuma un izvirzītā mērķa pamatā? Bailes..vai – ooo, super, laiks justies labāk savā ķermenī!

Ja Tu ēd (vairāk, kā tas būtu nepieciešams un neveselīgu ēdienu) tādejādi ēdienu izmantojot kā savu emociju “slāpētāju”, tad Tavs prāts aktīvi pretosies vēlmei ierobežot sevi ēdienā, kamēr vien Tu neiedosi tam citu alternatīvu ar kuru sevi “laimīgu” padarīt! Ir jāarod cita laimes atslēdziņa mirklī, kad ar emocijām Tu netiksi galā bez ārēja “apreibinātāja”.

Ko mēs daram ar zīdaini, kurš izjūtot trauksmi un raud? Meklējam un iedodam viņam knupīti. Mierinājumu. Vai palīdzētu rāšanās, vecāku spītēšanās? Nē. Bet alternatīva ir – paņem, samīļo mazuli un nomierini.

Tieši tāpat ir ar paaugstināto apetīti trauksmes brīdī – vai nu Tu sev atļauj trauksmi “apēst” vai arī pārtrauc barot savu trauksmi, izzini tās iemeslu un dziedini, atbrīvo sevi no tās.

Tas pierāda to, kapēc daudzas dāmas nespēj izturēt sev citu piedāvātas diētas. Ar emocijām jau nepadalījās, kā citādi galā tikt. Un vispār – par patiesi iemeslu liekam svaram īsti nerunā. Apskata tikai vajadzīgas un liekās kalorijas.

Kā teikt – Ir mērķis, ir instrumenti.

Kamer vien ēdiens ir tas, kas Tavu fokusu no emocijām novirza uz citāda veida sevis piepildījuma (kādam tas ir alkohols, narkotikas, azartspēlēs utt.), Tu nespēsi izturēt diētu. Vajag izpras iemeslu, samīļot sevi, sadziedet dziedejamo un, tici man, svars pata noregulēsies.

Lai diētas darbotos, tam ir jāpieiet kompleksi, saprotot – ko es līdz šim ar ēdienu kompensēju. Citādi – visas diētas un badošanās ir tikai vel lielāka uz sevi vērsta agresija. Jau tā sevi nemīlu un tagad vēl šādi spīdzinu.

Visu dziedē mīlestība. Atrod to vietu savā dzīvē, kur sākās “nemīlestība”. Tur sākas aktīva sevis piepildīšana ar “mīlestības aizstājējiem”.

Visveselīgāk ir veselīgi dzīvot. Tad var iztikt bez diētām. Badošanās, kā atslodzes dienas – brīnišķīgi. Kamer vien tā nav “izturēšana” un kārtējais vardarbības veids uz sevi.

Kā zināt vai tā ir mīlestība uz sevi? Kad Tu neliec sev ciest. Apzinies, ko tas dod, kapēc ir vajadzīgas atslodzes dienas tavam ķermenim un izbaudi procesu.

OmShanti