… Reiz kāda jauna sieviete jautāja Visumam, vai būs labi, ja viņa mainīs darbu.
– Droši, maini!, – atbildēja Visums.
– Un, ja es tajā jaunajā darbā vairāk pelnīšu?
– Lieliski, lai notiek!
– Tu neapvainosies?
– Par ko?
Sieviete saminstinājās.
– Vai Tu nedusmosies, ja es nopirkšu labradoru?
– Lieliski, uz priekšu! Un arī kaķi nopērc!
Sieviete apmulsa. Šķiet saruna aizgāja pavisam citās sliedēs, kā bija domāts.
– Un, ja nu es vispār vairs neiešu uz darbu un sākšu strādāt sev?
– Malacis! Tava kaimiņiene jau sen to dara.
– Un, ja es uzcelšu vasarnīcu?
– Būvē!
– Ar lielu dārzu, lai varētu iestādīt ābeles un ogu krūmus un daudz puķes?
– Kāpēc gan ne? Vēl ķiršus vari iestādīt!
Sieviete nedaudz nobālēja.
– Un, ja nu es sākšu no rītiem skriet?
– Sāc!
– Un jogu?
– Dari!
– Un vēl es ļoti gribu iemācīties zīmēt…
– Mācies!
– Un dziedāt?
– Dziedi!
Sieviete pakāpās soli atpakaļ un noelsās un ar neticību balsī gandrīz iekliedzās:
– Un, ja nu es vispār taisos no šejienes aizbraukt, pavisam? Ko tad?
– Tad droši vien arī aizbrauksi, – atbildēja Visums.
Viņa bija šokā. Sēdēja sastingusi un pirkstos virpināja matu cirtu.
– Pēc kāda laiciņa viņa jautāja. – Kāpēc agrāk tu man neko tādu neatļāvi?
Tagad izbrīnījies bija Visums.
– Es? Brīnišķīgi, mana mīļā!
Tu pati sev pusdzīvi neko neatļāvi, bet tagad uzvel vainu man.
©Oksana Fadejeva
Ilustrācija: Lucy Campbell
Tulkoja: Ginta Filia Solis
Kopēts: Ginta Filia Solis
Jums varētu interesēt arī šie raksti:
Pamēģini no šodienas komunicet citādāk. Kad Tev ko jautā, pirms automātiskas reaģēšanas un sev ierasto vārdu lietošanas, iepauzē..pajūti, vēro sajūta...
Ikviena pieķeršanās rodas no neapzinātas atteikšanās atklāti satikties ar personīgo sāpi un iziet tai cauri.Ikviena pieķeršanās sākas ar sāpēm un...
Mīlestība - tā ir ne tikai smalkajās sfērās, kuras ir eņģeļu piepildītas. Mīlestība - tā ir tepat.. Pirkstu galos. Tās ir rokas, kuras pieskaras ar m...