fbpx

ATTIECĪBAS AR MAMMU

Tavas attiecības, Tava iekšējā attieksme pret mammu atstaj savu iespaidu uz vairākām sfērām Tavā dzīvē.

Tas iespaido:

  • Tavas attiecības ar partneri, prasmi izveidot mīlestības pilnas attiecības
  • karjeru, radošumu
  • tas iespaido pašvertibu un mīlestība uz sevi
  • Tavu spēju uzticēties pasaulei
  • savas seksualitātes un sievišķības apzināšanos
  • spēju respektēt savas velmes un vajadzības

Ja kāda no šīm sfērām sagādā zināmas problēmas dzīvē, ir vērts pārskatīt savu attieksmi uz mammu…savus uzstādījumus par to, kādai ir jābūt mammai, – vai Tu vēlies no viņas ko panākt, pārtaisīt viņu, pieprasi, gaidi, ceri, audzini mammu un pamāci utt. Vai Tu dzīvo pretenzijās, dusmās, noliegumā, agresijā uz mammu. Varbūt ignorē viņu un sodi ar savu vienaldzību. Galu galā tā tik un tā ir cīņa par mammas uzmanību. Un tas tikai atņem spēkus, nogurdina un nedod brīvību paša dzīvei.

Tu esi aiz mammas. Aiz.
Tas nozīmē, ka Tu esi mazāks..Tu nevari kļūt par mammu mammai.

Tas nozīmē, ka mācot mammu, pamācot, komandējot, pavēlot, vēloties pāraudzināt, – Tu gribi nostāties pats aiz mammas muguras, ieņemt mammas lomu virs viņas, tā vietā, lai atgādinātu sev, ka meita vai dēls esi Tu un ūdens vienmēr plūst no augšas uz leju.. enerģija arī plūst no stiprākā uz mazāko.

Šajā iemiesojumā Tu esi šim cilvēkam bērns. Punkts. Tev ir jāspēlē bērna loma attiecībā pret šo cilvēku, kurš laida tevi pasaulē, ir Tava mamma.

Bērns saņem vai mācās pieņemt NO mammas.

Iespējams, mamma bērnībā tevi pati neapzināti vai apzināti iecēla atbildīgā lomā – savas “glābējas” lomā un Tu pat, neizdarot apzinātu izvēli, vēl pavisam trausla meitene vai dēls, nonāci sava tuvākà cilvēka – mammas glābējas lomā. Un, nu tas ir izveidojies kā Tev pašam neredzams ieradums – glābt.

Tas, kurš otru glābj, uzņemas atbildību. Atbildību par otra izvēlēm, par otra pārdzīvojumiem. Esot atbildīgs par otru, cilvēks sāk otru audzināt, mācīt, kontrolēt utt. Bet ar vecākiem šis neder..

..un kādreiz tāds bērns aizmirst, ka atbildība ir jāuzņemas par savu dzīvi. Pretēja gadījumā, to nebūs kam izdarīt. Un Tu nodzivosi otra cilvēka dzīvi vai savu vecāku dzīvi, pie tam otru par to vainojot.

Mamma Tev, visticamāk, neiedeva izvēli – vēlies Tu uzklausīt viņas sūdzības par sliktām draudzenēm, “nožēlojamo” tēvu vai dzīves draugu, sliktiem kolēģiem, nejēdzīgo sistēmu darbā utt. Padarot tevi par savu draudzeni, mamma netīšām lika Tev kļūt pieaugušai un aizvietot savas tukšās vietas – vēlmi pēc “dzirdīgām” ausīm, uzticīgas draudzenes, labas sarunu biedrenes, uzmanibas utt.

Taču meitai vai dēlam ir sava loma – būt bērnam, kurš saņem resursu (uzmanību, enerģiju) NO vecākiem, no mammas. Dot ir iespējams tikai no pilna kausa, no pieaugušas personības pilnām rokām. Bērns nevar iedot vēl neko..viņš tikai sāk apgūt savu dzīves pieredzi.

Bet Tev izaugt varbūt nesanāca tā gaisīgi, viegli, ejot roku rokās ar izmaiņām emocionālajā sfērā, sajūtu pasaulē un fiziskā ķermenī. Tu pieaugi un kļuvi pieaugusi..māte savai mātei jau esot pavisam mazs cilvēciņš..vēl neko no lielās pasaules nepieredzējis. Tas Tev ielika rokās neredzamo “ieroci” – ATBILDĪBU. Kam nereti līdzi nāk maza bērna augstprātība – es esmu stiprāks, varenāks, gudrāks. No turienes sāka augt arī pretenzijas, dusmas utt.

Tava dzīves pieredze nāca daudz vēlāk..pēc tam, kad Tu to liki pa virsu uzklausītai savas mātes dzīves pieredzei. Un tas, protams, atstāja savus nospiedumus uz tavām izvēlēm.

Vai varbūt Tu pieredzēji vardarbību..uz mammu vai uz sevi. Vai nevērību. Vai cita veida, tavuprāt, netaisnības..

Dusmošanās, nosodīšana – tam visam ir sava vieta, ja vien Tu esi gatavs izreaģēt savas dusmas un pretenzijas uz savu pagātni un pielikt tam vienreiz punktu. Pielikt punktu savām sliktām attiecībām ar mammu vai to, ko šobrīd, redzi, ka mamma darīja ne tā, kā būtu gribējis vai gaidījusi.

Dzīvojot ar negatīvām emocijām attiecībā uz savu mammu, tas ir turpinājums savai nedzīvošanai vai dzīvošana mammas laukā.
Bet..ir laiks pieaugt un izkāpt no tā ārā. Tev ir savs ķermenis, savs lauks, sava enerģētika.

Tu neesi iekārts nabas saitē. Tu esi atsevišķa personība. Tu drīksti atvērt savas acis un pagriezt tās virzienā, kurā vēlies būvēt dzīvi vadoties pēc sava scenārija.

Mamma vienmēr mīl savus bērnus. …ne vienmēr tā, kā tas atbilst tavam priekšstatam par mīlestību. Mammas mīl vienmēr. Tā, kā mīl. Tā, kā to varēja, prata un tik daudz, cik daudz mīlestības, resursu un uzmanību un pieņemšanu ir saņēmusi pūrā no savas mammām. Arī, ja mēs tulkojam to pilnīgi citādāk.

Mūsu sāpošās sirdis ir iemesls lūgt pēc dziedināšanas, pēc pieņemšanas, pēc līdzjūtības uz mammu.
Ir ļoti svarīgi noņemt pretenzijas, dusmas, ilgas, cerības, gaidas, kritiku, vēlmi pārmācīt, pāraudzināt savu mammu. Te drīzāk slēpjas lepnība un vēlme panākt savu pa visu cenu.

Mamma – tā nav profesija. Par mammu kļûst sieviete. Parasta, vienkārša sieviete. Tāda pati sieviete, kā ik viena. Ar visiem saviem ievainojumiem, rētām, ilgam, cerībam, vēlmēm. Taču tikko viņa kļūst par mammu, Tavu mammu…uz viņu uzgulstas visas Tavas gaidas un pretenzijas. Beznosacījuma mīlestības gaidīti mēs visi kļūstam. It iā mamma būtu Dievs..

Mamma ir personība. Bet personības mēdz rīkoties savu vajadzību un vēlmju vadītas. Visas.

Bet esot mammas lomā uz to pēkšņi no bērnu puses uzgulstas tāda kā Dieva loma. Un bērns sāk idealizēt mammas lomu, to sodīt, mērīt, kritizēt, vainot, pelt.

Tā ir mūsu izvēle, kā uzbūvējam katrs sevī iekšējo attieksmi uz savu mammu. Vai kā dzīvības devēju un izjūtam milzīgu pateicību, cieņu. Vai kā personību – kura daudz par daudz kļūdījusies, par maz iedevusi, ar daudz pārspīlējusi ar savu attieksmi, par maz ieklausījusies bērna velmes utt.
Bet dzīves rats klusi griežas uz priekšu..un mēs paši kļūstam par vecākiem. Pēkšņi no mums sāk prasīt un gaidīt to pašu idealizaciju…

Mamma – tā nav profesija. Ja gribi dzīvot viegli, izveido vieglu attieksmi uz mammu. Bez lomas – mamma, viņa ir cilvēks, sieviete, meita, viņā ir maza meitene, draiskule un citas personības daļas, kuras arī grib dzīvot pieņemšanā.

Pieņemšanā. Mammas pieņemšanā Tu atbrīvo sevi no problēmām:

  • attiecībās ar partneri
  • karjerā
  • pašvertibas un mīlestība uz sevi nejušanā
  • uzticēties pasaulei
  • savas seksualitātes un sievišķības neapzināšanos
  • spēju respektēt savas velmes un vajadzības

Tu vari izvēlēties dzīvot cieņpilnā attieksmē, pateicībā par iespēju staigāt pa Zemi un piedzīvot dzīvi. Tā ir izvēle.

OmShanti

Komentēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligāti aizpildāmie lauki ir atzīmēti *