fbpx

ATTIECĪBAS – ATTĪSTĪBA VAI DEGRADĀCIJA

Ikvienas attiecības – tā ir kopīga attīstība vai kopīga degradācija. Ja viens virzās savā attīstībā uz priekšu, bet otrs paliek, kur bija – cilvēki pakļauti arī emocionālai atsalšanai.

Kopīgās intereses ir ārkārtīgi spēcīgs instrumemts stabilās attiecībās. Bet ja to iztrūkst, attiecībās ienāk garlaicība. Ar laiku katram rodas domu biedri savu interešu lokā. Agrāk vai vēlāk – tur, kur pozitīvas emocijas, turp cilvēks tendēts virzīt savu laiku un uzmanību. Tapēc Svētīgi ir darīt kādas lietas, kas iepriecina, kopā.

Vai arī partneri kādu laiku centīsies iziet uz kompromisu. Ar sevi. Ar otru.

Bet cits viegli atsakās no partnera, kurš nevēlas pamest savu ērto komforta zonu.

Un ir tādi cilvēki, kuri apjūk un sāk lēnām atteikties no sevis paša. Apstādina savu izaugsmi, lai partneri “neapbēdinātu”.
Bet cilvēks, kurš pazaudējis sevi, viņa, principā, vairs nav arī attiecībās. Jā, ir izmocīta maska, pieklājīgs savu pienākumu izpildītājs un iekšēji iztukšots, uzmanību lūdzošs tēls. Šis tēls nepārtraukti lūgs partnerim atgriezt viņa pazaudēto pašvērtību.
Tas ir ārkārtīgi mokpini abiem partneriem. Zaudētāji ir abi šajā gadījumā.

Kad Tu atsakies no sevis, Tu atņem iespēju satikt sevi arī partnerim. Tevis nav..Un kad Tevis nav, Tu nespēj dot savu enerģiju.

Kad es neesmu es pats, manī zūd saikne ar sevi un zūd arī enerģija. Bet veselīgu partnerattiecību pamatā ir kvalitatīvā apbusēja enerģijas apmaiņa.

Vērtīga apmaiņa var notikt starp diviem atvērtiem kanāliem. Tapēc ir svarīgi to sevī apzināties, – savu spēku, jaudu, unikalitāti. Iesākumā vismaz apzināties sevi kā atsevišķu, brīnišķīgu kanālu, caur kuru plūst Dievišķa plūsma, enerģija.

Kad Tu sevi apzinies, Tev ir enerģija un gribas radīt un gribas gūt vēl vairāk pozitīvas enerģijas caur hobijiem, caur visām nodarnēm, kas dod prieku, caur cilvēkiem, kuri iedvesmo. Dzīve kļūst par lielu iespēju pārpilnību. Tu kļūsti aizvien inteteresantāks sev un līdz ar to, arī citiem.

Bet vēl ir partneri, kuri aizmirst savos reibinošos panākumos, ka tas otrs ir bijis tas, kurš ir gājis blakus un kura atbalstam pateicoties, ir spējis visu savu laiku ieguldīt sevī, augt. Te tāds viltus ego nostrādā. Ka es pats, es viens.
Cilvēkam, esot labà formā, bieži vien ieslēdzas skaistākais pasaules grēks – lepnība. Šim pārbaudījumam esam pakļauti ikviens.
Protams, abas puses gūst šādā savienībā savu skolu.
Taču skarba patiesība – pazaudēt sevi ir daudz bīstamāk, kā pazaudēt otru. Un atbalsta periods tam nekalpo kā loģisks attaisnojums: es atteicos no visa Tevis dēļ..Tā tomēr ir apzināta vai neapzināta izvēle, kur Tu savu laiku-dzīvi investē. Kapēc izvēlies atdot savas dzīves laiku ne savu realizēšanai, bet citu sapņu piepildīšanas uzturēšanai..

Tas, kurš prot tikai ņemt, tam dzīve iemàcīs arī dot. Bet tas, kurš prot tikai dot, līdzsvaru sevī nesajust, kamer arī saņemt pretim ar prieku un pateicību neiemācīsies.
Katrs šeit, uz zemes, tomēr savu dzīvi dzīvot ir nācis. To tikai par skaistu izveidot ir katra paša uzdevums.

Tapēc ir tik svarīgi nezaudēt to cilvēku, kurš ir pats tuvākais mums šajā dzīvē, – katram pašam sevi.

OmShanti