fbpx

Atvēli laiku, lai redzētu.

Ik reizi, kad meditējot mēģinu rast atbildi uz līdzīgu jautājumu:

  • kāpēc viņš vai viņa pret mani tā izturējās vai rīkojās? Tas lika man justies slikti, bēdīgi un vēl tagad nespeju atbrīvojusies no neizpratnes utt.
    un saņemot atbildi:
  • Tu arī darīji otram ..atceries?

Manī ienak atklāsme…noskrien gar acīm aina, kā filmiņa, kad tas notika no manas puses, kam es pati tā esmu likusi justies…
Iestājas klusums..neērti par izvēli neredzēt tik dziļi..velak dziļa pateicība Visuma taisnīgumam..un milzīga pazemība.

Karma. Vai mācība.

Tas atgādina, ka Visums, mīlot mūs, nepārtraukti aicina nekrist ego gūstā, “neslīdet” pa savu iegribu ceļu, turēt sevi pie sirds apziņas.

Vai cik es daudz vēl kūļājos pa saviem maza bērna iekšējiem stāvokļiem, cik vēl daudz reižu situāciju savās rokās paņem bailes, cik daudz neizprasts un nesamīļots vēl ir sevī.
O…un, kad pienācās tas mirklis un es ieraudzīju, kā es pati dzīvoju sava perfekcionālisma verdzībā.
Cik daudz situācijas deva, līdz to ieraudzīju, cik daudz nosodīju un nesapratu, līdz atnāca šī atklāsme…
Cik daudz notikumiem bija jānotiek, cilvēkiem jābūt “sliktajiem” un man, protams, labajai..līdz acis atveras uz neērto patiesību, ka es pati esmu visu savu situāciju autore… ka atbildība ir manās rokās, neatkarīgi no tā – gribu un esmu es to gatava atzīt vai nē.

Katru reizi, kad mēs esam gatavi skatīties neērtai patiesībai acīs, atbrīvojas ļoti daudz enerģijas, kuru patērējam neizpratnei, ciešanām un citu tiesāšanai.

Ir ļoti svarīgi uz savām neērtām vai ēnas pusēm raudzītos ar tik pat lielu pieņemšanu, kā uz ērto, jauko un patīkamo.

Iepriekš nenojautu perfekcionālisma (kas ir otrā medaļas puse absolūtai neticībai sev un zemai pašvērtībai) postu savā dzīvē. Cilvēks, kurš netic sev, nav pārliecināts par savu dodamā vērtību, nedod sev un arī citiem iespēju kļūdīties. Vai arī katru kļūdīšanos ārkārtīgi pārdzīvo, nespēj to pieņemt.

Tas tikai grāva ticību un iespēju būvēt ražīgas attiecības, jo atņēma iespēju atvērti komunicēt, pieņemt otra skatījumu un ēnas puses.
Protams, es cietu. Un cieta arī tie, kas bija man blakus.

Taču mans ārkārtīgi liels ieguvums bija mirklis, kad es to sapratu.

Un, kā notiek šī saprašana?
Parasti talkā nāk kāda Dvēsele, kura riskē ar iespēju pazaudēt draudzību un nospēlē lomu, kurā negatīvām emocijām, uzstādījumiem, pārliecībām ir jāuzlien ārā ar abām rokām un kājām. Jā, mums nepārtraukti palīdz augt. Visums mums ik mirkli sūta palīgā Dvēseles – cilvēkus. Ka tikai ego gribētu caur to paskatīties.

Garš, protams, ir ceļš no aizvainojuma līdz patiesā iemesla ieraudzīšanas sevī, līdz piedošanai un transformācijai. Bet tam visam ir liela pievienotā vērtība. Tā ir dziedināšanās.

Ar to es mēģinu pateikt: ka kauns par sevi ir ļoti neefektīga lieta. Tik pat neefektīga, kā slēpšanās no sevis. Jo arī, ja neviens nezin to, no kā mēs sevī ciešam un kaunamies vai, ko ļoti cenšamies noslēpt, tad patiesība ir tāda, ka tieši to no malas mūsos var redzēt visvairāk.
Pašam šī slèpšanās, maskēšanās vai ciešanas tikai atņem enerģiju, iespējas, spēku, jaudu, varēšanu, radošumu.

Mēs varam nodzīvot visu mūžu ilūzijās par sevi un tas būtu tāpat, kà stāvēt uz spēles “cirks” pirmo laiciņu un netikt nekur uz priekšu. Bet tur tālāk taču ir tik daudz skaistu piedzīvojumu..

Jā, protams, cilvēki būvē ilūzijas par sevi un arī viens par otru un tāds atklājies neperfekts Tu noteikti sagrauj kāda ārējā perfektuma ilūziju, bet..vienīgais no kā, manuprāt, vajadzētu baidīties ir, – nepatikt pašam sev, nedzirdēt un nejust pašam sevi vai dzīvot atsakoties no sevis.

Kurš Tev ielika rokās parametrus, kuriem atbilstot, Tu vari sākt iederēties sabiedrībā, patikt citiem un tik visu pieņemts, mīlēts atzīts? Tādu nav.
Un nav arī parametru, kuriem atbilstot, Tu drīksti sākt dzīvot atvērtu sirdi, uzticoties un atveroties cilvēkiem, pasaulei, sev, dzīvot skaistu, piepildītu dzīvi. Tas mirklis ir TAGAD.

Tik tikko Tu nokļūsti godīgās attiecībās pats ar sevi, Tu vairāk neesi ietekmējams no ārpuses. Vai tevi mīl, vai tevi nemīl, tas paliek tikai citu izvēles jautājums, Tavas izpētes objekts, ne ciešanu iemesls.

Spēcīgs sevī ir tad cilvēks, kurš atņem tiesības citiem veidot viņa patieso tēlu, ir gatavs pats redzēt visu savu esību un pieņemt to tādu, kādu to redz esam ..pats ir gatavs pienemt “neērto” sevī…redz, jūt, zin sevi un ir ciešā kontaktā ar sevi.

Tu šeit esi pats priekš sevis. Un visinteresantākais izpētes objekts uz Zemes, izrādās, esi Tu pats.
Dziedinies un Tu ienesīsi vairāk svaiga gaisa..sevī un citos.

Atvēli laiku, lai redzētu..❤️

OmShanti

Komentēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligāti aizpildāmie lauki ir atzīmēti *