fbpx

Auksta sirds.

Bieži domāju, kurš ir tas brīdis, kad cilvēka sirds aizveras, sasalst. Nedzird vārdus, nejūt pieskārienus, šķiet mīlestība aiziet paverot durvis bailēm, līdz ar tām tukšumam, tumsai un vientulībai.
Pie tādām durvīm veltīgi klauvēt..nedzirdēs, neielaidīs, nesaskatīs.

Pasaciņā par Sniega karalieni-ledus lauska Kaja sirdī padarīja viņu īgnu, nejūtīgu ..ar vienu vienīgu mērķi, lai saliktu vārdu – MŪŽĪBA!!!
..vai pazīstami?
Tikai pasakās, caur sniegotiem laukiem, neizbrienamiem brikšņiem nāk Gerda. Bet Dzīvē viss notiek citādāk.
Pašam būs durvis jātver, vai vismaz jāgrib tās atvērt. Pašam būs jāpalūdz palīdzība un jāaizbirdina pa galdu ledus kristāli.
Jo tikai Tu pats izdari izvēli – palikt sastingumā, vai spert pussoli gaismā un siltumā.
Kā? Dod otram to, kā pašam visvairāk pietrūkst- laiku, mīlestību, uzmanību..
Mēs visi gaidām, lai kāds mūs izceltu saulītē, ieraudzītu, novērtētu. Pilnīgi visi.
Atrodi, kuram to vajag vairāk. Un Tu augsi savà Mīlestībā.

Kopēts no Iveta Laicena