fbpx

BAIL JUST. BAIL BŪT DZĪVIEM

Bail..drausmīgi bail būt dzīviem. Just..

Cik bieži nākas dzidet: “Gribu attiecības, bet baidos, ja iemīlēšos..sāpēs” vai “Gribu, lai mani saprastu draugi, bet ir grūti un kauns un neērti runāt par to, ko es patiesībā domāju, kā jūtos..” vai “Ja es pastāstīšu par sevi, tad noteikti atradīsies kāds, kurš to kādā mirklī izmantos pret mani..”.

Ļoti briesmīgi un bailīgi ir runāt par savām vajadzībām – tā to definē sevī vai skaļi liela daļa cilvēku.

Cik briesmīgi bailīgi ir atzīties otram savās sajūtās..ka viņš ir ļoti vajadzīgs, ka pēc viņa skumstas, sirds ilgojas. Ja nu atgrūž, pasmejas, izmanto..

Cik ārkārtīgi neērti..lidz pat spazmām kaklā… pastastīt, kas patiesībā notiek paša dzīvē. Ka nav tikai tā skaistā bildīte, kura demonstrējas. Bet ir vēl kāda. Varbūt pat īstāka..No kuras pašam neērti, kur nu vēl otram rādīt.

Ja nu atkal ievainos ar asiem vārdiem..ar aukstumu un vienaldzību. Un atkal sveicinās tas pats tukšumu, kas lēni un klusi saēd no iekšpuses.

Tik liela varai pagātnei ir pār mums. Atmiņas negribas projām laist..krājam kā rotas, pilnām kastēm..noputējušas. Piešķiram lielu vērtību, kaut sen vairs nenēsājam..

Bet uz atmiņām taču būvejas tāda pati nākotne! Kamer bilde nav nomainīta, mēs translejam Visumā to pašu enerģiju un lidz ar to, notikumus, kuri atkārtosies.

Briesmīgi bailīgi. Nepanesami. BŪT ĪSTAM.
Kas tas ir – būt īstam!?

Just. Atļaut sev just. Akceptēt to. Un pavēstīt par to.
Atgriezt sev tiesības būt šajā pasaulē īstam, tam, kas Tu piedzimi.
Nogriezt no sevis melīgo ilūziju, gaidas un pieprasijunu – atbilst kāda standartiem, ērtumam.
Ļoti iemīlēt katru sava ķermeņa šuniņu, riepiņu, krunciņu..
Izdzēst, pārrakstīt šo smacējošo programmu uz jaunu!

Nezināmais mūsu dzīvēs, kas tik ļoti kādu biedē – tā taču ir normāla izaugsmes daļa!

Kāds dzīvo ar lielu ar azartu savu dzīvi. Kāds ar to tirgojas. Cits knapi izdzīvo. Vēl kāds dzīvot atsakās..Katru reizi, it kā spertu soli aizā. Bet kas tur gaida – tajā aizā – nav zināms.

Bet, ja tu noriskē un kļūsti laimīgs uz visu atlikušo dzīvi?!

Ja pamēģinot tu sasildīsies kādā īpašā acu skatienā..atkusīs Tava sirds kāda atbalstošos vārdos. Vai nokļūsi mierpilnos pieņemšanas apskāvienos. Un, ja ieraudzīsi prieku un pateicību otra acīs par to, ka Tu esi..ka Tu atbildēji..ka ne nobijies!
Un ieslīgsi maigos rūpju apskāvienos. Un visas tavas iepriekšējās bailes kļūs vien svešvārdi..

Drausmīgi bail just..jo jūtīgi. Bet ko ar to iesākt?

Vai sabiedrība mūs tādus padara? Vai mes paši iemaldāmies šajās bailēs..

Ja nu Tu noriskē un iedod sev jaunu pieredzi.

Just ir – ES ESMU DZĪVS! Un pretim vienmēr nāks vel kāds.. tik pat dzīvs!

OmShanti