fbpx

Bībelē ir teikts: “dariet labus darbus un tie atgriezīsies.”

Bībelē ir teikts: “dariet labus darbus un tie atgriezīsies.”

Ziniet, kad tad, ko dodam otram spēj sniegt patiesu labumu? Kad dodamais tiek pieņemts.

Un te nu mēs kādreiz paši grēkojam – neprotot, kautrējoties pieņemt palīdzību, dāvanu, pārsteigumu, padomu, ieteikumu..
Domājot, ka neesam pienācīgi, tik vērtīgi vai pelnījuši, smokot zem mazvērtības sloga, mēs bloķējam iespēju otram atdot to, kas nāk no tīras sirds. Neprotot pieņemt mēs neapzināti apliecinām devēja dotā nevērtīgumu, mazvērtīgumu.

Došanas laipas otrā galā vienmēr dzīvo pieņemšana. Kura svarīgāka? Vienai bez otras nav pat graša vērtības.

Lai cik brīvi, apzināti vai neapzināti dodoši arī mēs nebūtu, neprotot tāpat arī pieņemt no otra, mūsu devums ir mazs un mūsu guvums nekāds.

Viss šai dzīvē meklē līdzsvaru.
Mācamies pieņemt ar pateicību, ar mieru, ar pašapziņu.
Tas ir Dievs, kurš mūs cenšas apbalvot caur citu cilvēku rokām.

Nepieņemšana, neprasme pateikties vai izrādīt prieku izskatās pēc augstprātības, bet patiesībā slēpj sevī mazvētību.

Dot skaisti un no sirds ir dažkārt vieglāk, kā ar pateicību un prieku pieņemt. Kas neatļauj to izdarīt brīvi(pieņemt)? – zema pašvērtība..

Kristīne Om Shanti