fbpx

Cik dīvaini, ka cilvēki pus dzīvi cieš dzenoties pēc noteiktu cilvēku atzinības

Cik dīvaini, ka cilvēki pus dzīvi cieš dzenoties pēc noteiktu cilvēku atzinības un novērtējuma un nepamana to, ka ir tik daudzu citu cilvēku atzīti, cienīti, novērtēti, mīlēti.

Tā zaudējam, laiku, dzīvi un iespējas gaidot gaidot pieņemšanu, atzinību, piedošanu.

Atzīsti sevi pats.
Piedod pats sev.
Izlīgsti pats ar sevi.
Iemanto cieņu pats uz sevi.
Iemīli pats sevi.
Pieņem bez nosacījumiem sevi.
Atzīsti visas savas stiprās un vājās puses – Tu esi dzīvs cilvēks, Tevī ir viss.

Gaidīšana, atkarība no citu cilvēku vērtējuma, attieksmes, atzīšanas – tā ir iesprūšana maza bērna stāvoklī.
Mazs bērniņš ir ārkārtīgi atkarīgs..viņš gaida, sagaida pieaugušo patvērumu, mīlestību, rūpes, sarupēto drošības sajūtu, mieru, mīlestību. Bet pieaudzis cilvēks jau vismaz 18 gados savu roku atlaiž un sāk parūpēties par visu, kas sev nepieciešams pats. Pats.

Gaidīšana liecina par brieduma trūkumu.

Neviens nezin, kā tieši Tev vajag dzīvot, justies, rīkoties, kādus lēmumus pieņemt vai nepieņemt. Neviens. Pat visprecīzākais vai populārākais gaišreģis redz Tavu dzīvi tikai caur savas apziņas prizmu un tikai tā mirkļa ietvaros. Tu aiziesi un viņš par Tevi aizmirsīs.

Tev vienā brīdī ir jāatlaiž visas rokas vaļā pie kā Tu turies – skolotāji, apgaismotie, grāmatas, lekcijas, mamma, tētis, karjera, draugi, padomdevēji, askēzes, prakses..Visas rokas.

Paliks tas viss, kas patiesi ir Tavās rokās. Un, tici man, ar to ir vairāk kā gana. Tu esi pilnīgs. Tikai pašam tas ir jāierauga. Bez visu citu pasniegtām rokām mēs visi esam pilnīgi.

Briedums iestājas pēc dvēseles tumšās nakts. Kad atbrīvojam sevi no savu roku tvērieniem, kuras turas aiz bailēm pie visiem citiem un gaida..atzinību, mīlestību, uzmanību, padomu.
Gaidīšana uz citu atzinību un novērtēšanu un dzīvošana aizvērtā stāvoklī atgrūž apkārtējos. Jo enerģētiskā līmenī to labi jūt apkārtējie, – ka cilvēks nemīl sevi, ir upuris, arī kaut kādā ziņā uzmanības vampīrs, ka cilvēkam ir ticēšana sevī, ka viņš nav vērtīgs un viņam nav nekā vērtīga, ko dot, ar ko dalīties. Tas atgrūž iespējas, cilvēkus, svarīgus notikumus..
Tikko mēs ieraugam un atzīstam paši sevi, pieaug mūsu magnētisms, mūsu enerģētika aiziet uz paplašinājumu un citi cilvēki sāk mūs pamanīt, nāk ceļā svarīgas iespējas un svarīgi notikumi.

Kristīne Om Shanti

Atstāj komentāru