fbpx

Cilvēks, kurš NEgrib ciest, atradīs izeju no jebkuras situācijas

Cilvēks, kurš NEgrib ciest, atradīs izeju no jebkuras situācijas. Cilvēks, kurš grib ciest, atradīs iespējas, ar vien jaunus iemeslus un visur apstiprinājumu savām ciešanām.

Nereti bērni visu savu dzīvi uzņemas glābt vecākus…sievas glābj vīrus no atkarībām, dūšas trūkuma, no sevis paša …vīri glābj sievas no neprasmes komunicet ar līdzcilvēkiem un biznesa problēmām utt.

Kad Tu uzņemies atbildību par otra emocionālo stāvokli, Tu uzņemies atbildību par viņa dzīvi un pie Tevis atnāks arī viņa atbildība. Otra cilvēka neizietā vai izejamā pieredze pārnesas uz Tevi. Un tā ir Tava izvēle. Tikai ieraugi to.

Tu centies apģērbties otra vietā..Tev paliek karsti, bet otrs turpina salt, jo abģērbies Tu.
Un no šī visa – otrs turpina pieprasīt no Tevis siltumu, jo Tu taču uzņemies viņu glābt, Tu paņēmi viņa atbildību savās rokās…
Tev ir ārkārtīgi karsti, jo tu esi uzvilcis viņa drēbes, tas liek dubultīgi pamosties Tevī vainas sajūtai par to, ka Tu gribi palīdzet, bet nekas nestrādā…un situācijas risinājuma nekāda.

Glābjot otru Tu atņem cilvēkam gūt savu pieredzi, nonākt pie jaunām atziņām, gūt mācību, kuru viņam ir jāiegūst izejot cauri konkrētai situācijai, kļūt stiprākam.

Dažreiz cilvēks sāk kaut ko mainīt savā dzīvē un paši sevi nonākot tikai viszemākā pārdzīvojumu punkt. Bet “glābēji” neļauj tam notikt.

Kapēc Tu to dari..uzdod sev šo jautājumu.

Tava atbildība ir Tavas dzīves sfērā. Tava karma, Tava pieredze, Tavs ceļš vai liktenis.
Kapēc Tu gribi uz sevis paņemt otra karmu, iziet viņa paredzēto pieredzi, ceļu, likteni izjust? Kapēc Tev negribas pa savu ceļu iet..? Garlaicīgi? Nejūti sevi vērtīgu un gribi savu vērību just “glābjot”, esot “labs”?

Kā var zināt, ka Tava palīdzība ir otram vajadzīga? Viņš ķeras pie katra Tava ieteikuma kā glābšanas riņķa un darbojas, maina kaut ko, – reāli rīkojas. Un Tu redzi, ka cilvēkam tiešām Tava palīdzība bija kā ūdens tuksnesī.

Ja tas nenotiek….Tu, visticamāk, esi iekritis manipulatora nagos. Vai arī pats apzināti atsakies dzīvot savu dzīvi…glāb aiz vainas sajūtas, kura ir apgūta bērnībā…Vai esi uzaudzis starp vecākiem, kur biji kā mazais glābējs (dzērāju ģimenē vai ģimenē, kurā māte dzīvoja ar “slikto” tēti un dalījās ar tevi, bet Tu jau iemācījies glābt..), bet neiemācīja rūpēties par pašu svarīgāko cilvēku – sevi pašu.

Saproti, Tu vari iedot naudu un izdarīt citas reālas rīcības, kuras cilvēkam uz to brīdi palīdzēs. Un tā ir cienījama rīcība. Bet Tu nevari otru izglābt no viņa emocionālā stāvokļa, ja viņš PATS neko nemaina savā dzīvē – domāšanā, ieradumos utt.
Padarīt otru laimīgu, priecīgu var tikai otrs pats.

Tu mīli cilvēkus vai glāb?
Tu esi piepildīts ar mīestību vai vainas sajūtu?
Tu rīkojies no mīlestības vai vainas sajūtas(bailēm)?

Kristīne Om Shanti