fbpx

Cilvēks – pelēka pelīte..

Cilvēkus var iedalīt daž ne dažādi un ar to nodarbojas daudzas nozares.

Es šodien par iedalījumu šādu: ir cilvēki, kuri visu dzīvi tendēti nodzīvot “lipīgā komfortā”. Tos sauc par pelēm!

Viņu ideja – dzīve pati ar mani visu izdarīs. Tie ir cilvēki, kuru uzvedas maksimāli klusi, cenšas būt neredzami, nekad nekonfliktē, neatļaujas izteikt savas domas, jo nejūtas tik spēcīgi, lai par savu viedokli pēc tam pastāvētu. Un vispār, ja izsaka savu viedokli, var saņemt iztumšanu no sabiedrības, kurā ērti iekārtojies…
Šie cilvēki nekad neceļ roku un cenšas neizrādīties ar atšķirīgu ģērbšanās stilu. Viņi ir …un viņu tik pat kā nav.

Sabiedrībā šie cilvēki neapšaubāmi ir ērti. Nē, ne izdevīgi..ērti. Ar tiem var manipulēt, šo cilvēku uzticību var nopirkt. Bet tānav uzticēšanās vai apzināta izdarīta izvēle.. tas ir maza bērna infantilisms un nevēlēšanās uzņemties uz sevi atbildību: kur ved, tur arī man droši vien ir jāiet.

Viņi nekad nepārkāps otra cilvēka robežas..jo pašiem nav savējo. Tie neko nezin par tuvošanos sev un otram…

Šie cilvēki nodarbojas ar sevis sameklēšanu citos..katrs kompliments liek saprast, ka es esmu. Neirozes gadījumā der arī lamas vai nievas..tā tomēr ir uzmanība.

Esot ērti, klusi, neko neprasot, tie nepakļauj sevi riskam saņemt reiz piedzīvoto atgrūšanu, noraidījumu, pamešanu utt.

Šie cilvēki atstāj bezjutigas Dvēseles iespaidu. Bez empātijas, velmes palīdzēt otram, piedalīties citu dzīvēs. Izskatās – totāls egoists! Ļoti mierīgi, dzīvo savu dzīvi.

Viņi vnk dzīvo. Liekas ..tā klusi un vienkārši dzīvo…

Bet, ja mēs paskatītos, kas lācītim ir vēderā, tad ieraudzītu ko ārkārtīgi šausminošu…tur nemīt miers..tur mīt sprakšķoša agresija, dusmas un sāpīga bezspēcības sajūta, naids, aizvainojums…tur dzīvo neizrunātie, nepabeigtie dialogi galvā ar katru pāridarītāju..tur mīt atriebības kāre..tur dzīvo inde lielās devās. Un kamēr šo indi nelaiž ārā, tā krājas un krājas un pēkšņi šīs klusās, miermīlīgās peles saslimst ar smagām diagnozēm..

Zini…šie cilvēki ļoti grib, bet nespēj izrauties no sevis ierobežojošiem faktoriem, kas kavē uz reālu rīcību, uz saņemšanos, uz piecelšanos kājās un pateikt visiem, kas nolika reiz uzceļiem vienu vai vairākus treknus vārdus. Viņi grib dzīvot, bet kāds ir pārspējis pielikt kāju priekšā viņa pozitīvismam, vēlmei meklēt, piedzīvot, atļauties just..

Šie cilvēki cieš. Klusējot. Ļoti cieš.
Un kādreiz ieiet pat tādā .. nekā nejušanas fāzē. Lai izdzīvotu tie atslēdz savu jūtīgumu.
Kad sāpju par daudz, mēs just vairs negribam, jo nezinām, kā ar to, ko jūtam, tikt galā..

Un parasti tas ir noticis jau agrā bērnībā.

Tā veidojas cilvēki – pelītes..
Cilvēki, kuri baidās dzīvot, izpausties. Tie ir cilvēki, kuri nezin vai ir aizmirsuši, kas viņi ir. Un viņi ir kļuvuši par to, ko vidēji cilvēki kopumā no viņa sagaida. Tāda cilvēks dzīvo kā visu citu (mamma, tētis, skolotāja, partneris) viņu vajadzību kopsummas apmierinātāks. Beigts cilvēks..cenšas izdzīvot. Bez sevis paša. Bieži vien ļoti piekļāvīgi, labi cilvēki..

Ko darīt?

Pārstāt lēni mirt.
Svarīgākais katras dienas jautājums:
KO ES GRIBU?

Ik mirkli pārnes uzmanību uz sevi pašu, sāc sarunāties ar sevi, sāc dot sev to, ko TIEŠI TU GRIBI! Sāc sevi samīļot, uzslavēt, apbalvot, palutināt. Un ATĻAUJUES sākt dzīvot!

Kā? Katru sienu veltot laiku savai sajūtu pasaulei. Savai, ne citu.

Kad Tu iemīlēsi sevi, Tu tik ļoti steigsies dzīvot…piedzīvot to, ko sev liedzi iepriekš.

Tev izdosies! ❤️

Par otru cilvēku tipu būs turpinājums..

OmShanti