fbpx

Degradējošās attiecībās abi partneri arī mācās

Veselīgās, savstarpēji emocionāli tuvās un mīlestības pilnās attiecībās Tu jūties labi. Un “labi” – tas ir atslēgu vārds.
Tavu sajūtu spektru augošās un savtarpēji mīlošās attiecībās var aprakstīt aptuveni šādi: tu jūties vajadzīgs, spēj brīvi izpaust savas domas, velmes, emocijas, jūtas mierpilni, pieņemts, saprasts. Tu esi pilnībā pārliecināts, ka vari uzticēties partnerim visos iespējamos veidos un ka pats vēlies būt uzticīgs, atvērts, patiess, godīgs.
Kādas emocijas var kļūt par signālu tam, ka attiecības ir tikai viena partnera ieinteresētas? Ka Tavs partneris neizvēlas ieguldīties attiecībās vai.. nav Tavs cilvēks?
Piemēram, partnera klātbūtnē Tu izjūti pastāvīgu neizprotamu trauksmes sajūtu. Uztraucies, mēģini paredzēt vai uzminēt, kā partneris noreaģēs uz Tavu rīcību, velmēm vai vārdiem. Tu dzīvo bailēs, trauksmē, neziņā. Tev nav nedz emocionāla, ne fiziska drošības sajūta. Gribas pieiet emocionāli tuvāk partnerim, bet neizdodas un nav skaidrs, kamdēļ.
Tu zemapziņā jūti, ka nespēj uzticēties partnerim. Centies izvairīties un baidies rināt par noteiktām tēmām, nedalies ar viņu ar svarīgiem jautājumiem.
Ja jūs iepazināties pāris dienas atpakaļ, tas ir saprotami. Bet, ja tas ilgst gadiem, tas dod bezpalīdzības sajūtu, tukšumu, vientulibu, aukstumu.
Dienu no dienas Tu uzvedies noteiktā veidā, lai nesakaitinātu, nesadusmotu, neaizvainotu partneri un apzinies, ka tas var notikt neadekvāti un par jebkuru sīkumu. Ja, piemēram, labi neizpildīsi vai neuzminēsi viņa kaprīzes, partnerim var sabojāties oma un visa jūsu diena būs sabojāta.
Vai arī Tu pastāvīgi un bez iemesla jūties vainīgs/vainīga. Par visu. Sava partnera priekšā, savā priekšā. Tev ir kauns par to, ko izdarīji vai pateici un arī par to, ko neizdarīji un nepateici. Tu visu laiku dzīvo pastāvīgā trauksmē, neziņā, iekšējā nemierā, nedrošībā, neapmierinātībā un neparedzamībā. Jūti, ka nespēj nokļūt tuvāk otram par fizisko ķermeni, ka tajās nav emocionāla tuvība. Nav abpusēja velme mīļoties, skūpstīties, čubināties.
Tā nav dzīve, bet gan elle…un dzīvošana ar uzbilktiem nerviem. Un tās noteikti nav veselīgas attiecības, bet gan degradējošas.
Protams, var būt arī tā, ka tavām augstāk aprakstītām sajūtām nav nekāda sakara ar partneri. Viņš var uzvesties pavisam normāli, taču Tava neirotizētā psihe traktē viņa vārdus un rīcību pa savam.
Taču, ja Tu pastāvīgi jūties attiecībās slikti, nemīlēts, ciet un mocies, piedomā pats/pati, ko tieši Tu mēģini sev kompensēt paliekot šajās attiecībās: savu iekšējo vientulību, bailes būt vienam, sevis nemīlestību, attiecību statusu, sociāli pieņemto normu-būt attiecībās..?
Attiecības nav lejputrija. Attiecības ir platforma, kur cilvēki mācās un virzās kopā uz personīgo attīstību un attiecību kopējo izaugsmi. Attiecībās mēs mācamies daudz par sevi, par otru, par dzīvi.
Ja attiecības ir degradejošas, tajās ir pastāvīga trauksme, nesaprotamas robežas, nav kopējas vērtības, sapņi, velmes, prieki, kopā būvēta nākotne…Tu slīdi lejup, Tu tērē laiku, enerģiju, spēku, veselību, ticību, pašapziņiu, sevi, laiku. Kur nav attīstība, tur iestājas degradācija.
Attiecības ir abu cilvēku attīstības paātrinātājs vai bremzējošais spēks.
Skaistās attiecībās abi partneri aug, dalās, apgūst beznosacījuma mīlestības mākslu, izjūt prieku no otra rūpēm un ieinteresētās attieksmes un jūtas laimīgi rūpējoties par otru. Abi mācās piedot, sarunāties, atvainoties, uzklausīt, palūgt palīdzību, noticēt, ļauties, uzticēties – demonstrē viens otram ieinteresētību un palidz viens otram, ir atbalstoši.
Degradējošās attiecībās abi partneri arī mācās.. Daudz. Par to, kas nav mīlestība. Uz sevi un uz otru. Par to, kā izvēlēties vispirms sevi, iemīlēt sevi, atrast savas robežas, iemācīties cienīt sevi, pateikt STOP bez vainas un kauna sajūtas, ieklausīties un uzticēties sev, savai intuīcijai un tikai tad ieplūst attiecībās ar otru. Jo no tukša kausa jau nav ar ko dalīties..tā sanāk tikai divu cietēju aklā spēlīte.
Om Shanti