fbpx

Draudzēties ir jāiemācās.

Jauns esot..es pieprasīju no cilvēkiem daudz vairāk, kā tie varēja dot: pastāvību draudzībā, uzticību jūtās.
Tagad esmu iemācījies prasīt no tiem mazāk, kà tie var dot: būt blakus un klusēt.
Un uz viņu jūtām, uz viņu draudzību un uz viņu pateicības pilnām rīcībām es skatos kā uz brīnumu – kā Dieva dāvanu.

Draudzēties ir jāiemācās.
Izprotot sevi, savas emocijas, sajūtas un domu pasauli, mēs esam gatavi atpazīt otra cilvēka smalko, netveramo pasauli. Un tikai šeit dzimt var skaista mijiedarbība.

Draugi nav kopā samesti puzles gabaliņi. Tie ir mūsu eņģeļi.
Bet par draugu Tev nevar kļūt katrs ceļā satiktais.
Nealkstot, neko negaidot un nepieprasot..ir jāiemācās draudzēties.
Un, jo sev atšķirīgāku dvēseli satiec, jo lielāks izaicinājums.

Neko negaidot nav iespējams vilties..
Nodevība ir mūsu pašu ilūziju sagrūšana un tam nav nekāda sakara ar to tēlu no kā šo pieredzi saņemam. Dažreiz ir vienkārši jābeidzas draudzībām, kuras pamati vairs nebalstās uz abu vērtībām.

Draudzēties ar sevi tā pa īstam – tas ir kas Svētīgs. Un tikai tad Tu patiesi kļūsti par viscēlāko draugu!

Lai Jums saulainas un aizraitīgas dienas un mirkļi 😉

Om Shanti