fbpx

DRAUGS..sev

DRAUGS ..

Draugi ir mūsu eņģeļi! Vienmozīmīgi. Dievs sūta mums tos. Un tā ir liela Svētība!

Bet, ja Tu pats sev neesi uzspējis kļūt par draugu, tu nespēj kļūt par draugu otram un nevienam. Tā ir mūžsena patiesība – nav iespēja iedot otram to, kā Tev pašam nava.

Tikai godīga saruna pašam ar sevi palīdzēs saprast, cik tālu esi ticis ar sevi pašu.
Tu nespēsi izturēt draudzību ne ar vienu Dieva sūtītu eņģeli-draugu, kamēr neesi izgājis šo etapu – sadraudzēšanās ar sevi. Jo līdz tam laikam Tu esi aizvērts.

Aizvērtā akā lietus lāses netiek un saules stari neiespīd.

Labākais, ko Tu spēj, ir uz mirkli atslābt draugu klātbūtnē, pasmieties, parunāties, padalīties..bet tas viss vienā mirklī Tev apnīk. Tu pagriezies, aizej un meklē atkal jaunus draugus.
Jo draugi ir tikai Tava iekšējā tukšuma aizpildītāji. Uz mirkli, protams..tas strādā tikai uz mirkli.

Lai nodibinātu no sirds patiesu, ciešu draudzību, ir jākļūst par labu draugu pašam sev. Ir jāatveras.

Izlikšanās ir priekš citiem. Tev paliek patiesība.

Ir viegli sevi mānīt. Ir viegli spēlēt draudzību.
Ir viegli pievērt acis. Līdz pats neievēro, ka ritenis griežas uz riņķi ar vienu un to pašu “garšu”..ienāk viens cilvēks, aiziet viens cilvēks..ienāk otrs cilvēks, aiziet otrs cilvēks.. Un liekas, tie tādi visi “slikti”?

Kamēr Tu esi aizvērts sev, Tu esi tik pat aizvērts citiem, visiem un visam. Un draugi Tev uz mirkli rada ilūziju, ka esi foršs.
Piesedz Tavu kliedzošo vientulību.

Kamēr Tu esi aizvērts, Tava draudzība ir ilūzija, visas Tavas attiecības ir liela ilūzija.

Kā var nojaust, ka neesi sadraudzējies vēl ar sevi?

•vai Tu pats sev neuzticies,
•vai Tu sevi bieži nodod, “uzmet”, lai iegūtu simpātijas citu acīs, lai paslēptu savu patiesibu
•vai Tu sevi kritizē,
•vai Tu sevi salīdzini ar citiem un nosodi, pats ciešot no tā
•vai Tu patiesībā kaunies pats par sevi,
•vai Tu rāj sevi par katru neizdošanos,
•vai Tu uztskati sevi par neveiksminieku
•vai pieķer sevi pie domas, ka neesi mīlestības vērts un norobežojies iekšēji
•vai Tu baidies un nevelies nevienam atvērties, uzticēties
•vai Tavu sirdi grauž skaudīgas domas
•vai Tu jūties ļoti vientuļš, viens..

Draugs ir – sirds ar sirdi..

Var, protams, veidot tādas vieglas, virspusējas draudzības. Ievērot distanci, iekšējo savstarpēji vienojoties. Sazinās tikai, kad labi, kad ērti, kad viss skaisti, gludi un sakārtoti. Runā par labo un var mēģināt pārspēt viens otru savā “labajā”.
Tā nevarēs kļūdīties, te viss būs mēreni stabili. Te prāts ar prātu..Ne visiem vajag tuvu, ne visi spēj pa īstam – sirds ar sirdi. Ne visi to arī grib.

Draugs ir – mēs esam kaili viens otra priekšā..spējam atzīties savos vājumos, spējam un gribam atbalstīt, iedvesmot, uzmundrināt, paslavēt otru tad, kad otrs atzīstas mirkļa vājumā, kad apmaldījies, kad sapinies un kad sāp. Un nepasmieties pie sevis klusu..ha, izgāzās!

Draugs ir tik ļoti īsts, ka ..ievainojams. Un tas ir vislielākais kompliments Tev – patiesi atklāts un īsts cilvēks. Jo atvērties var tikai tā priekšā, kam uzticas. Iemājot uzticību – tas ir patiešām liels kompliments.

Bet arī tad, ja Tu nonāc līdz tam, kad otrs Tev atveras, sāk uzticēties, …Tu vari būt drošs, ka nodosi! Kamer pats sev nebūsi kļuvis par draugu, Tu esi nestabils savās emocijās, vērtības Tavas ir mainīgas, tevī nav nekāda veida stabilitāte. Tā vienkārši tas darbojas.
Lai brauktu taisnu ceļu, stūre ir jātur taisni.

Tu iedursi draugam visdziļākā sirds rētā, kad griezīsies, lai aizietu, jo Tu to būsi uzzinājis par viņu visu. Viņam sāpēs un nāksies kļūt garā stiprākam. Tas, kuru nodod, viņš nebūs pazaudējis neko. Sāpēs, protams. Ar laiku tas sadzīs. Bet Tu gan būsi..pazaudējis.

Vēl pavisam droši ir nedraudzēties pavisam. Tā vispār nav iespējams kļūdīties. Neviens neredz Tavu vājumu, ēnas puses. Tu tāds stiprenieks, veiksminieks…līdz jāpalien zem segas vakarā ar visu to, kas dzīvo sirdī..

Un var arī nu, tā, pa mazliet, kad pavisam saskumstas. Tā, lai nav sajūta, ka nav neviena apkārt.

Mēs varam imitēt gan draudzību, gan mīlestību. Sintētiskas lietas šodien pat ir modē un labi pieprasītas. Bet siltāk jau nekļūs..

Dievs sūta engeļus, lai mūsu sirdis atvērtos. Un būtu svarīgi tos pamanīt.
Draugi ir mūsu skolotāji, spoguļi, “ēnas puses” sasildītaji, iedvesmotāji, draugi izgaismo tas mūsu daļas, kuras paši neredzam, kurām pietrūkst mīlestības.

Lai izveidotu dziļas, patiesas, mīlestības pilnas partnerattiecības arī ir visupirms jākļūst par draugu sev un otram.

Aizspēlējoties var nodiet visu dzīvi “svešās kurpēs” ar tukšumu sirdī.

DRAUGS. Esi sev vistuvākais draugs. ❤️

OmShanti