fbpx

DVĒSELE RUNĀ CAUR SAJŪTĀM

Dvēsele ar jums sarunājas caur SAJUTĀM un EMOCIJĀM.

Emocijas pastāv, faktiski, tikai priekš tam, lai pievērstu mūsu uzmanību uz kādu svarīgu situāciju. Tas ir emociju vienīgais uzdevums.

Nepastāv sliktu emociju, katras emocijas uzdevums ir vērst mūsu uzmanību uz ko ļoti svarīgu. Bet par graujošu emocija kļūst tikai tad, kad mēs to cenšamies neievērot un apspiežam. Tiekot apspiesta tā paliek ķermenī kā bloks un sāk graut ķermeni.

Ir cilvēki, kuri nespēj “aizbungāties” līdz savām sajūtām.

Taču vienīgais veids, kā padarīt savu ķermeni par gaismas plūsmas caurlaidīgu, lai brīvi saņemtu enerģiju no kosmosa, lai satiktos ar savu sen aizmirsto PRIEKU, vieglumu, atbrīvotu savu elpu..ir atbrīvošanās no iestrēgušā emocijām, blokiem.

Tas nav vienkārši. Jo visu savu dzīvi esam mācījušies NEparādīt citiem cilvēkiem, ka esam dusmīgi, saniknoti vai apbēdināti. Mes tik ļoti esam pieraduši slēpt savas jūtas, apspiest tas, ka noteiktā veidā esam pātstājuši prast pievērst savām sajūtām uzmanību, kā arī absolūti ir aizmirsta valoda, kurā tas sarunājas ar mums.

Izlobīsim dažas emocijas pa gabaliņam, lai vieglāk būtu aiztikt līdz pašai tās būtībai un atbrīvotu aizbloķeto enerģiju.

Sāksim ar DUSMĀM. Lieliska emocija, kuru, kā izrādās, ir visgrūtāk izrādīt atklāti. It īpaši priekš tiem cilvēkiem, kuriem ir ļoti svarīgi būt labam priekš citiem. Tad, lūk, mēs vienmērt jūtam naidu, kad mums liekas, ka ar mums vai ar kādu citu, kurš mums dārgs apietas netaisni.
Nepatiesi, negodīgi – tas ir atslēgvārds, tas ir tulkojums vārdam “naids”.
Tamdēļ, lai aizbungātos līdz savam naidam un izlaist to, jūs varat tā arī teikt:”Es esmu nikns. Tas vienkārši nav godīgi.”
Un, ja jūs to izrunāsiet ar kaisli, ietinies domās atmiņās sāpīgajā situācijā, jūsos izrausies milzīga strūklaka ar agrāk nobloķētām dusmām.

Un, atbilstoši, arī pretēji. Ja jums liekas, ka jūsos nav dusmu, naida, taču kāda situācija liekas negodīga – jūs viennozīmīgi apsiežat savu naidu. Jo naids – tieši tā emocija, kura ir izsaukta paziņot: “Ei! Tas nav godīgi!”
Tamdēļ atceraties par šo sakarību un izrunājiet skaļi pāris reizes pie sevis šo frāzi: “Tas nav godīgi! Negodīgi!”, atļaujiet sev pat izkliegt vai uzsist pa galdu.

Nebaidies. Šī tehnika absolūti nav bīstama ne jums pašiem, ne tam cilvēkam, kura adrese izjūtat naidu, dusmas.
Ideālā variantā atļaujat sev iziet mežā, kur jūs neviens nedzird un var iekliegties.
Ja tādu iespēju nav, jūs varat iekliegties mājās, spilvenā, sist to. Dusmu izpaušanas procesā jūs ne tikai atbrīvosiet aizbloķēto enerģiju, bet arī sapratīsiet, par ko tieši runā jūsu dusmas. Jo otrā puse naidam ir vienmērt kaisle. Kaisle dabūt to, ko, jūsuprāt, esat pelnījuši. Un, kad jūs izlaidīsiet no sevis šo naidu, sajutīsiet lielu spēku un iedvesmu izmainīt situāciju.

SKUMJAS.
Ja jūs jūtat skumjas, grūtsirdību, zināt, ka skumjas nozīmē kādu zaudējumu. Tamdēļ, kad jums skumīgi, sakat:”Man ir skumji, es pazaudēju to, palaidu garām..zaudēju un nekad neatgriezt..”
Tādā veidā jūs atverat savu skumju slūžas un tās sāks no jums iznākt. Tā ir jūsu kaut kā dziļākais un neizturamākais zaudējums, kas kļuva par skumju iemeslu.
Otra puse skumjām ir sauciens, kurš jums saka:”Ei, celies, nekad nav par vēlu, Tu neko neesi palaidīs farām! Ej un paņem to, kas Tev pienākas!” – un šo saucieni jūs noteikti sadzirdēsiet atbrīvojies no skumjām un grūtsirdības.

VILŠANĀS.
Kā jums šķiet, kā ir iespējams atpazīt vilšanos? Ļoti vienkārši. Vilšanās burtiski nozīmē:”Luk, atkal..”
Vilšanās runā par to, ka jūs ejat pa apli, reiz pa reizei atkārtojot kādu uzvedības modeli. Redziet, ja neesat sapratis naida valodu, kura jūs aicina situāciju izmainīt, jūs atkārtoti nonāksiet analoģiskā situācijā. Tas ir dabīgi – dzīve jums sniegs tik iespējas mācības apgūšanai, cik būs nepieciešams. Un, ja jūs ik pa brīdim uzkāpj ar uz vienu un to pašu grābekli, atnāk milzīga sāpe zem nosaukuma “VILŠANĀS”. Un tikai izprotot šīs emocijas valodu, jūs varat teikt:”Dievs, lūk, atkal..”

Un pēdējā emocija – AIZVAINOJUMS.
Emocija, kuru prot lieliski apspiest pat tie, kuri ir pārliecināti, ka viņiem tā nepiemīt.

Šī emocija izpaužas šādi:”Nē, es nenosodu, es nedusmojos, tas vienkārši ir aizvainojoši.”

Apavainošanās nozīmē NEATTAISNOTAS GAIDAS. Jūs gaidat, ka cilvēkiem būtu jāuzvedas tā, bet tie uzvedas citādāk. Un vizbiežāk aizvainojums rodas kā upurēšanās sekas “pēc visa, ko esmu darījis Tavā labā (tiek domāts, ka izdarīts ir pārāk daudz), kā Tu vari tā ar mani izrīkoties?
Tamdēļ aizvainojums – tā ir UPURA VALODA.

Un, ja Tu juti, ka esi apvainojies, būs lieliski, ka sāksi izteikt pats sev šo: “Pēc visa, ko esmu esmu Tavā labā darījis, es nevaru noticēt, ka Tu tā ar mani izrīkojies. Es palīdzēju Tev, veltīju savu laiku, spēku, enerģiju, visu sevi, bet Tu tik briesmīgi ar mani apgājies.” Un jūs ieraudzīsiet, kas notiks. Pašā..

Autors: Tatjana Rudjuk
Tulkoja: OmShanti

%d bloggers like this: