fbpx

Dzīves mācības, kam tās domātas?

Dzīves mācības, kam tās domātas? Kāpēc cilvēka dzīve nevar paiet vienkārši priecīgi un mierīgi?

Daudzi cilvēki meklē atbildes uz šiem jautājumiem. Un nereti sāk vainot, dusmoties uz Dievu.

Uz Zemes valda brīvās gribas likums un katrs pats lemj, kā viņam dzīvot. Var arī priecīgi un mierīgi, ja vien paralēli tam cilvēks prot optimistiski iziet sev paredzētās dzīves mācības un neapstāties savas Dvēseles izaugsmē.
Bet tādu cilvēku ir gaužām maz, kuri prot pa dzīvi iet nekurnējot, saglabāt gaišu smaidu un siltu acu skatienu savām dzīves skolām cauri ejot. Cilvēkam ir ierastāk domāt, ka kāds viņam nepārtraukti dara pāri, ka vajag dzīvot aizsardzības pozīcijā, dusmoties, pretoties un kontrolēt šo tik neparedzamo dzīvi..

Zeme ir vieta, kur Dvēseles neatnāk tikai “patusēties” vien un baudīt baudīt baudīt, līdz apreibt, degradēties un pazudētos pilnībā. Tieši uz šo planētu mēs nākam jau iepriekš apzinoties, ka te būs fantastiska iespēja augt un pilnveidoties.
Un tieši tas ir galvenais katra cilvēka uzdevums – gūt pēc iespējas vairāk pieredžu un augt un stiprināties savā Garā. Ne izvairīties no grūtībām, slēpties, dzīvot noslēgtu, aizvērtu dzīvi baidoties no visa neparedzamā, biedējošā, jaunā.

Taču cilvēka brīvā griba ir ietverta cilvēka izvēlētā Dvēseles ceļa ietvaros un tikko mūsu darbi, rīcības, domas pazemina vibrācijas un attālina no Dvēseles uzdevumiem, notiek aktīva Visuma iejaukšanās caur sūtītām zīmēm, ka ir jāapstājas, jāpātdomā sava rīcība.

Lai vai kā, ir jāsaprot, ka visa mūsu dzīve ir pašu rīcību sekas. Un tieši tamdēļ Dievs neiejaucas ar palīdzēšanu, kad apjūkam vai nobīstamies vai apstājamies, kamēr to paši nelūdzam..neiejaucas ar palīdzēšanu, bet sūta zīmes, ka jāpievērš uzmanība vai jābūt uzmanīgiem.

Dzīve uz Zemes ir vērtīga tieši tajā, ka atļauj iegūt PIEREDZI. Reti kurš spēj iegūt jaunu pieredzi neizejot to praktiski un nesajūtot sevī izmaiņas.

Mēs domājam, ka dzīves grūtības, – tas ir ļaunums, kaut patiesībā tā ir Svētība, kas palīdz mums nenomaldīties no Dveseles izvēlētā ceļa, turpināt augt un pilnveidoties.
Grūtības mums daudz ko iemāca – pacietību, izturību, sapratni, dzīves gudrību, pat Viedumu – visu to, kas maina Dvēseli un stiprina cilvēku Garā.

Vai vajag baidīties no grūtībām? Un kā pareizi tās apiet?
Ja Tavā dzīvē notiek sarežģījumi, izanalizē vispirms savas rīcības, kuras novedušas pie tām, arī savas domas. Padomā, kas tieši varēja nest aiz sevis tādas sekas un kā to izlabot.

Protams, kādreiz izlien karmas “pirksts”. Arī tad ir jāizprot, ka karmiskās smagām attiecībām nav vērts cīnīties pretim vai pretoties tām, jo karma ir iespēja pārraut reiz nepareizi izprasto. Karmu var nomazgāt tikai ar patiesu spēju piedot pāridarītājiem un miera saglabāšanu sevī.

Kas notiek, ja mēs negūstam mācību?
Tad mazā nepatikšanu saitīte sāk stiepties garumā un tīties kamolā. Un tad jau grūti atrast, kur pavedienam sākums un kur bēdu beigas…kur atrodas īstais iemesls, kas noveda pie šādām sekām.

Katrs cilvēks zin, ka var dzīvot labāk, taču nereti neko nedara tā labā, bet sēž un gaida..kad viss labais pats atnāks.

Grūtības tiek dotas arī tamdēļ, lai cilvēks nogrieztu no “pareizā” ceļa, spētu laikus visu redzēt un izlabot kļūdu, lai no jauna izgrieztu uz sava iepriekš izvēlētā Dvēseles ceļa.

Gaismas skolotāji mums visiem ir klāt un palīdz, māca, ved pa dzīvi, ļaujot gūt neatsverami bagātas dzīves pieredzi. Vienīgais, kas tiek prasīts no cilvēka, – laikus sadzirdēt viņu balsis. Tam vajag pieklust, pasēdēt meža vidū, iznirt cauri prāta biezokņiem, nolikt malā telefonu, sajust savu silto elpu, Zemei pieglausties..Skolotāji runā, bet mēs nedzirdam.

Bez tam, pārbaudījumi tiek doti tādi, kas ir katram cilvēkam pa spēkam.

Iesākumā cilvēks tiek mācīts caur iespēju redzēt blakus esošu cilvēku rīcības un sekas. Un ja cilvēks tā izprastu, kādas rīcības noved pie nevēlama rezultāta un no tā mācītos, daudzas grūtības viņu apietu. Bet tā kā cilvēks ne vienmēr analizē, grib iedziļināties, kas ir otra cilvēka sāpes iemesli, viņu pašu mācīs dzīves notikumi.

Mācamies no it visa gūt jēgu un dzīves pieredzi. Un tad mums katram būs skaidrs, kāpēc dzīvojam uz šīs Zemes.

Om Shanti