fbpx

DZĪVOJA REIZ MEITENE..

Reiz dzīvoja kāda meitene. Viņa visu laiku bēga no depresijas. Uz darbu, no darba, uz sportu, uz mācībām, pa vīriešiem.. Bet kādu dien tā skrienot pakrita un iekrita depresijā, uz ilgu laiku.
Gulēja viņa, gulēja, izgulējās un iekrita atpakaļ par makslnieci..
Kopš tā laika šī meitene vairāk nekur neskrien, viņa sēd mierīgi un glezno ar eļļas krāsām..
Un piedomā…


Dzīvoja reiz meitene. Viņa domāja, ka valda pār pasauli. Bet izrādījās, ka viņa vienkārši ir saspringusi, cenšoties kontrolēt to, kas no viņas nav atkarīgs.


Dzīvoja reiz meitene. Viņa domāja, ka viņas priecīga dēļ vīriešiem, ziediem, tauriņiem. Bet pēc tam izrādījās, ka viņa ir vienkārši priecīga!..


Dzīvoja reiz meitene. Viņa piedzima neglīta. Paraudāja-paraudāja un izlēma rūpēties par sevi tādu neglītu: mazgāt, sakemmēt, dāvināt dāvanas, skaisti abģerbt. Tā viņa dzīvoja un aprecējās! Vīrs no viņas abģerbu novilka un, izrādījās, ka arī iekšpusē tā skaista! Un neviens pat nenobrīnījās, izņemot meiteni pašu..


Dzīvoja reiz meitene. Un neviens ar šo meiteni nespēlējās. Meitene ļoti bēdājas, kamer saprata, ka viņa pati ne ar vienu nespēlējās.. Un sāka!


Dzīvoja reiz meitene. Vienreiz tā ļoti nogura. Sēž un domā, ko lai dara. Bet darīt, kā reiz, neko arī nevajag..


Dzīvoja reiz meitene. Vienmēr gatava, vienmērt taisnība, vienmēr pirmā, vienmēr vārdu turēja, vienmer par paraugu citiem. Vienvārdsakot, grūti bija ar viņi ļoti..visiem un pašai.


Dzīvoja reiz meitene. Kādu dien viņai pateica, ka muļķe viņa un slima ar galvu un aizsūtīja uz apmācībām pie viedam sievietēm. Taču pirmā viedā sieviete bij ļoti aizņemta adatu diegā verot. Otra visu dienu mirka vannā. Bet trešā dejoja un smējās.
“Muļkes, slimas galvā!” – padomāja meitene un nomierinājās.


Dzīvoja reiz meitene. Viņa daudz cieta un rakstīja par to savā populārā blogā. Bet pēc tam pārstāja ciest. Un izrādījās, ka rakstīt blogā arī vairāk nav par ko. Un arī kaut kā negribas vairāk. Laika žēl..


Dzīvoja reiz meitene. Vienu dien tā saprata, ka ir ļoti laimīga.
Un, lūk, sēd viņa vakarā virtuvē un nezin, kā ar to laimi galā tikt..
❤️

Аutors: Аглая Датешидзе
Avots: kulturologia.ru
Tulkoja: OmShanti

%d bloggers like this: