fbpx

EMOCIONĀLI NOSLĒGTS VĪRIETIS UN UZMANĪBAS ALKSTOŠĀ SIEVIETE

Sievietes cieš esot attiecībās ar emocionāli noslēgtu vīrieti un neizprot, kas notika – viss šķiet bija labi, mīļi, bet, te pēkšņi palika auksts..? Un centību nolikusi pirmajā vietā, sieviete mēģina “atlauzt” stingri aizvērto seifu.
Pati neizprotot, ka būt kopā ar šāda tipa vīrieti ir zemapziņas neapzināti/apzināti izdarīta izvēle, lai sevi sadziedētu..

Kā rodas sievietes, kuras neapzināti izvēlas emocionāli noslēgtos vīriešus un kur rodas emocionali noslēgti vīrieši?

Kapēc mēs izvēlamies noteiktus partnera tipu – noslēgto, nepieejamo?

Anna Vagra. Sistēmiskā ģimenes psihoterapija

“Zēns aug ģimenē, kurā mammai ar tēvu ir konfliktējošas attiecības. Mamma savu emocionālo vakumu aizpilda ar attiecībām ar dēlu, ne savu vīru. Un viss ir brīnišķīgi. Tikai līdz pusaudžu vecumam.

Pusaudžu vecumā sākas konflikts, jo ir nepieciešamība iziet cauri ļoti svarīgai psiholoģiskās attīstības etapam – identitātes meklējumi.
Bērns pusaudžu vecumā atrodas identitātes krīzē un viņam vajag iziet ārpus ģimenes, lai šo krīzi atrisinātu. Tapēc, ka uz konkrēti uzdotajiem jautājumiem: “kas es esmu?” “Kur eju” “kapēc es esmu”, nevar būt tikai viena atbilde: “Es – esmu savu vecāku dēls” – ar to nepietiks. Ar to ir par maz. Tas nav nav pietiekami, lai kļūtu veiksmīgs savā dzīvē.
Ja šis puika ir psihiski vesels, viņš sāks skatīties uz “meža” pusi un meklēt sev citus elkus ārpus ģimenes.

IDENTITĀTES MEKLĒJUMI
Pie tam, šim zēnam attīstās iekšējais konflikts: viņš taču atstāj savu mammu vientuļu, vienu, jo mamma uzskata, ka viņš viņu ir nodevis, citā (mammas) leksikā “viņš ir kļuvis nekontrolējams” vai “viņš iet bojā, jo ir sasaistījies ar ne tādu kompāniju”.

Zēns cenšas šo konfliktu risināt – sāk “grozīt galvu” un skatīties, bet kā tad tētis rīkojas, uzvedas šajā situācijā? Tētis ir cits vīrietis, kurš dzīvo ar šo pašu sievieti un, šķiet, tā neko. Un viņš ierauga, ka tēvam ir savi izdzīvošanas paņēmieni.

Tēvs ir diezgan distancēts, viņš ir daudz aizņēmis savu laiku ārpus ģimenes un kaut kādiem elementiem, mātes emocionalitātei lielu uzmanību nepievērš. Zēns visu to ierauga. Cenšas satuvināties ar tēvu.

Šādā ģimenes modelī ne katrs tēvs spēj iziet uz satuvināšanos, jo tēvs saprot, ka viņam nāksies dārgi par to maksāt. Tikko atvērsies, tā būs jāpielaiž sev tuvu. Tas var sākt likt pašam arī just..Nav droši, ka tikšu galā.

Būs jāmācās emocionali satuvināties ar sievu un tas var nebūt ērti. Pie tam, tas ir kas nebijis līdz šim. TĀ IR ATBILDĪBA PAR SAVU SIEVIETI, VIŅAS EMOCIONĀLO DROŠĪBU.

Bet, iespējams, vīrietis to nemaz šajā dzīvē nav apguvis un nespēj parūpēties par savas sievietes emocionālo drošību. Viņu tas biedē. Atmasko un liek sajusties ne tik stipram. Noslēgšanās strādā labāk. Tā var saglabāt vēsu, stipru vīrieša tēlu.

Pie tam, ja sieviete to ir pieļāvusi tik daudzus gadus, tad jau viņa ir atradusi sev risinājumus. Priekš kam ko mainīt..

Tapēc, tā kā līdz šim viņam ar bērnu bija distancētas attiecības, tādas tās arī paliek.

Un viņa dēls iegūst pieredzi, ko nozīmē būt distancetam, būt nepieejamam. Kā tēvs.

Tas kļūst par jaunā vīrieša uzvedības modeli: modeli kā viņš izdzīvos ar mīļoto, tas kļūs par viņa uzvedības piemēru. Tā zēns ir nokopējis tēvu, kurš tā tiek galā ar mammu un viņas neizprotamām emocijām – noslēdzoties.

KĀ RĪKOJAS MEITENES LĪDZĪGI AUGOT

Tā pati situācija: laulība nav ļoti vienkārša. Mamma sev piesaistījuši meitu, tādā veidā aizpildot savu emocionālo deficītu savā laulībā.
Viss šķiet lieliski. Līdz šim svētajam mirklim, kad meitenei ir jāiziet ārpus ģimenes, lai saglabātu savu psiholoģisko veselību.

Sākas konflikti. Viņa nemeklē vīrieša uzvedības modeli, jo viņa zin, ka sievietes uzvedības modelis viņai ir viens – viņas mātes.
Tapēc viņa pievērš uzmanību tēvam ne Tapēc, lai iemācītos izdzīvot blakus mātei, bet lai gūtu emocionālo atbalstu vēl no kāda cilvēka.

Bet tēvs stereotipisko uzvedību ģimenē mainīt nevēlas. Un tā tas parasti ir, ka disfunkcionālās ģimenēs jebkāda veida pārmaiņas šķiet ārkārtīgi bīstamas (ja nu pēkšņi paliek vēl sliktāk).

Disfunkcionālās ģimenēs no pārmaiņām ļoti baidās.
Lūk, meitene, cenšas kaut kā ar tēvu satuvoties, bet viņai tas neizdodas.

Un, ja tēva nav..

Meitene meklē siltas, tuvas attiecības ar tēvu, tās pašas, kuras vēl nesen, pirms krīzes, viņai bija ar mammu.
Meitai paliek neapmierināta, nepiepildīta vēlme un vajadzība pēc tuvām attiecībām ar DISTANCĒTU, NOSLĒGTU vīrieti.

Meitene grib tuvas, emocionāli atvērtas attiecības ar vīrieti, bet ne ar katru. Viņa turpina meklēt tēvu..

Ienāks viņas dzīvē jauns vīrietis, kurš būsuzmanīgs, mīļš, bet viņai neliksies viņš simpātisks ar savu rīcību, jo viņa taču iekšēji veljoprojām risina savu neatrisināto uzdevumu – dabūt sava dustancētā tēva uzmanību pret sevi. Pagriezt viņa sirdi savā virzienā. Viņa grib akceptu no tēva. Pieņemšanu. Atzīšanu.

Un, ja tas neizdodas ar tēvu – to pārliek uz kādu līdzīgu distancētu, emocionāli noslēgtu vīrieti. Un meitene sāks izjust interesi tikai pret tādiem nepieejamiem vīriešiem, kuri ir norobežojušies. Viņai tas liksies interesanti, viņa viņos iemīlēsies.

Jaunam vīrietim ir cits uzdevums: viņš zin, kā izdzīvot blakus sievietei, kura līdzīga mātei , – emocionālai un impulsīvai. Viņam te palīdz tēva izdzīvošanas modelis – distance un neiesaistīšanās.
Un, pie tam, viņu interesē meitenes, kuras ir līdzīgas viņa mammai, jo viņš neapzināti GRIB ATRISINĀT savu bērna konfliktu. Izaugt no mammas-berna attiecībām un kļūt par pieaugušu vīrieti, kurš spēj uzņemties atbildību par savu dzīvi bez mammas. Par sevi un par savām izvēlēm.

Kā viņam, esot tādam, kāds viņš ir, nodobināt tuvas, ciešas emocionālas attiecības, tādas, kādas viņam bija ar savu mammu lidz vēl nekļuva tik noslēdzies?

Šādi – ir ļoti iespējams, ka divi šāda tipa cilvēki iemīlēsies viens otrā un veidos ģimeni. Varianti var būt daudz, bet ļoti iespējams, ka viņu vecāku ģimenes vēsture atkārtosies.

Tapēc, ka šis vīrietis būs tāds pats, kāds bija tēvs pret mammu, tikko tiks pārkāptas viņa robežas vai sieviete pieies, viņaprāt, par tuvu, kas izsauks viņā stresu. Viņš aizgriezīsies, aizbēgs, noslēgsies. Jo tāds ir viņa stresa situāciju izdzīvošanas veids.

Lūk, te arī viņš palaidīs mammas ekspansijas mehānismu. Tas būs mūžīgais stāsts par Artemīdu, kura skrien pakaļ alnim.

Tāda laulība: vīrs bēg, sieva – pakaļ. Un, jo vairāk distancesies, noslēgsies, aukstāks paliks vīrs, jo aktīvāka, emocionālāka, funkcionalāka kļūs viņa, līdz viņiem nepiedzims berns….”

Tad bērns kļūs par to, kur “šaus” Artemīda..

Pirms nāk pasaulē bērns, skatamies uz to, ko mēs piesaistam, ko izjūtam attiecībās un izmantojam to sava labā – kā dāvanu, kā acīmredzamo risinājumu.
Ieraugam un mainām.

Pārstājam meklēt tēti vīrietī. Tas jāatrisina sevī. Pārstajam lauzt to, kas dzīvo savā komfortā. Katram ir savs laiks.

Tapēc – dziedinam sevi. Sevi.

Tulkots: OmShanti