fbpx

ES NEZINU VAI VISPĀR SPĒJU JUST

Iztālēm izskatās, ka divi cilvēki strīdas..
Tu jautā, kuram ir taisnība?

Pavēro ķermeņa valodu, pavēro sajūtas, kuras izstaro cilvēks, kurš par patiesību runā.

Kad Tu mēģini pietuvoties ievainotam dzīvniekam, tā izvedība ir neprognozējama, jo, kad ļoti sāp..ir bail un gribas sevi pasargājot uzbrukt. Tāpat rīkojas reiz sāpināts cilvēks.

Tas, kurš par taisnību kliedz, aktīvi to pierāda, pārtrauc citus, cenšas izsist no līdzsvara un pārkliegt ar savu “patiesību”, tas kuram histērija ir kā ierocis, tas viss patiesībā viņa vājumu, atspoguļo..
Tas ir milzīgas bailes, kas liek šādi rīkoties. Aiz tā slēpjas bailes, – mani nesadzird, nenovērtē, neatzīst. Jūs domājat, ka es neesmu nekas. Bet es pierādīšu jums..

Un ticība, arīdzan, tur slēpjas. Ka nav mīlestības vērts vai cienīgs..ka tikai savu pozīciju skaidru padarot, tas vērtību manu veido un notur. Ka es nevaru būt kaut kas, ja mani neatzīst citi un Tapēc es cīnos..

Es patiesībā cīnos par to, lai mani mīl un pieņem.Jo man ir grūti pašam sevi pieņemt. Es sevi nejūtu. Nezinu, vai vispār spēju just. Un man ir vientulīgi.

Bet es to nevaru atklāt. Man bail, ja jūs uzzināsiet par to, ko es tik ļoti rūpīgi sevī slēpju – savu mazvērtību, tad jūs pavisam no manis aizgriezīsieties..un tapēc es esmu atradis kaut ko, kas manī ir stiprs. Tas ir mans viedoklis! Visbiežāk, …par citiem. Un nereti..nejauks un kritisks.

Tā es sevi pasargāju..No savas paša atmaskošanas un arī no jūsu. Es sevi vel arī sargāju no tā, lai jūs neviens nepienāktu man pārāk tuvu. Tapēc es reju..esmu nepatīkams..īgņains..dusmīgs..ass. Tā ir mana drošības josla. Jo es esmu pārliecināts, ka neviens nekam tādam negrib ne tuvoties, ne pārkāpt. Jūs to neskaitāmas reizes man paši apliecināt. Atgrūžot mani, nejauko.

Es negribu jūs savā tuvumā. Jūs man esat bīstami. Jo pieskaroties manai sirdij, tā var sabrukt..Bet tam man plāna nav. Es nezinu vai spētu ar to tikt galā..

Un tad ir kāds cits, kurš par taisnību nezina neko. Un viņam nav, ko aizstāvēt, par ko iestāties. Viņš izstaro majestātiski mieru. Ķermenis stalts un liegans. Seju rotā viegls smaids. Acis runā ..it kā kaut ko zinot..

Klusi pienak un apskauj. Šajā apskāvienā bez vārdiem..ir rakstīts: mīļais cilvēk, pats par sevi Tu neesi unikāls, Tev ir tāda paša sirds, kā visiem un velmes Tev tādas pašas. Mīlēts Tu gribi būt un mīlēt.

Par unikālu Tu vari kļūt šajā mirklī..kad nepamanījis, kā apskauju tevi, iespīdināju totālas pieņemšanas un mīlestības enerģiju.

Tev vairs neko negribēsies citiem pierādīt. Tu esi iedegts ar Pieņemšanu. Tu esi mīlēts. Tu esi. Un Tev vairāk to nevienam nevajag pierādīt.

Ej un apskauj kādu, kurš vēl ļoti cenšas. Un cīnās. Aizdedz viņu ar to, ko nu esi saņēmis dāvanā..

OmShanti