fbpx

Hierarhija ģimenē:KO VECĀKIEM NEVAJADZĒTU SAVIEM BĒRNIEM NODARĪT

Hierarhija – viens no ģimenes sistēmas parametriem, kas paredzēts, lai izveidotu noteiktu kārtību, kas nosaka piederību, varu, spēku ģimenē un viena ģimenes locekļa ietekmi uz citiem.

Viens no hierarhijas stāvokļiem ietver to, ka ģimenes vecāki ir atbildīgi par saviem bērniem un viņiem ģimenē ir visas pilnvaras.

Savā rakstā es vēlos apsvērt dažus novirzes variantus no šīs normas un to sekas.

Triangulācija

Triangulācija ir emocionāls process starp diviem cilvvēkiem, kuri iesaista savās attiecībās trešo.
Sadrumstatotā ģimenēs vecāki dažreiz var padarīt savus bērnus par saviem emocionālajiem partneriem. Šī ir apgriezta hierarhija, kurā bērna statuss ģimenē ir vienāds ar vecāku.

Piemērs: “Meita-draudzene”.
Māte ar savu meitu sazinās vienlīdzīgi un vienlaicīgi gan kā ar savu partneri, kā draugu. Tas bērnam rada psiholoģisku diskomfortu, lomu sajukumu, bērna spēki tā tikai ļoti vājinās.

Normāli ņemot, bērna spēks un potenciāls ir jāvirza uz sociumu mācoties sazināties ar vienaudžiem, draugiem un brāļiem un māsām (brāļiem, māsām). Tā gūstot sapratni par savām robežām un to, kas viņš pats ir.

Kad māte sāk dalīties ar savu meitu ar to, cik viņai ir sliktas attiecības ar pārtneri, kā viņi konfliktē, dalās ar aizdomām par tēva nodevību, bērna Dvēselē apjūk. Viņš vel ir bērns un to nav pieredzējis attiecību pieredzi, bet māte iekodē sava berna apziņu uz šādiem attiecību modeļiem, kas var laupīt iespēju gūt pozitīvu pieredzi pašam.

Kad māte kļūst meitai par “draugu”, meitas acīs mazinās mātes autoritāte, un tā rezultātā meita neapzināti emocionāli var pievienoties tēvam.

Bērns nav emocionāli gatavs un nevēlas dzirdēt šādas lietas un bērnam ir ārkārtīgi grūti klausīties negatīvās lietas par vienu no vecākiem. Tā rezultātā, lai emocionāli sevi pasargātu, bērns mēģina attālināties no savas “stāstnieka”..

Kas bērniem NAV JÀZIN par tevi

Runājot par pārmērīgu atklātību sazinoties ar bērniem, der noskaidrot to, ko bērniem, normāli ņemot, zināt nevajag.

Bērniem nevajadzētu zināt par personīgām intīmām detaļām un vecāku noslēpumiem.

Vispirms tas attiecas uz seksuālajām attiecībām. Metaforiski tas izklausās šādi: “Vecāku guļamistabas durvis priekš bērniem būtu cieši jāaizslēdz.” Jā, bērni zina, ka šīs durvis ir, un ar to ir gana.

Tāpat arī bērniem nevajadzētu būt informētiem par saviem un otra vecāka romāniem, un vecāku ārpus ģimenes attiecībām un vecāku “mīlestībām”.

Tagad atgriezīsimies pie ģimenes sistēmas hierarhijas pārkāpumiem.

Parentifikācija

Termins “parentifikācija” radies no angļu valodas vārda “vecāki” – vecāki. Tiešā nozīmē tas nozīmē, ka bērni funkcionāli kļūst par vecākiem saviem vecākiem.

Šis apgrieztā hierarhijas variants bieži rodas alkoholisma vai viena vai abu vecāku narkotiku atkarības gadījumā.

Piemērs: ja tēvs ir atkarīgais un ģimenē ir dēls bieži vien tēvu ģimenē aizstāj, aizvieto.

Tēvs un māte šādā ģimenē bieži ir infantili, tādēļ bērnam jākļūst par vienīgo pieaugušo un jāuzņemas atbildība par ģimeni, tā pastāvēšanu.
Bērns pastāvīgi pieņem lēmumus, viņš ir atbildīgs par ģimenes robežām, kuras padara ļoti stingras.

Šajā gadījumā iekšējā politika ģimenē izskatās šādi: nevienam nevajadzētu uzzināt, ka tēvs ir atkarīgais, tāpēc nevienu nedrīkst aicināt uz mājām, ar nevienu nedrīkst dalīties ar to, kas notiek ģimenē.
Šādam bērnam parasti nav draugu, viņš vada slēgtu “pieaugušo” dzīvi.
Šī ir apgriezta hierarhija, kurā bērna statuss ģimenē ir augstāks par vecāku statusu.

Vēl viens piemērs par parentifikāciju: mātes agrīna nāves gadījumā, meita viņu funkcionāli aizvieto un līdz ar to vairs nav meita. Viņa veic daudz sieviešu mājas darbus jau no mazotnes, rūpējoties un atbalstot tēvu. Un, pilnīgvērtīgi neiepazinies ar meitas lomu, viņa bieži kļūst par funkcionālu MĀTI arī savam vīram.

Hierarhijas pārkāpums siblinga apakšsistēmā

Tas rodas kā identifikācijas rezultāts, kad vecākais bērns uzņemas atbildību par vecāku apakšsistēmu, bet arī uzņemas atbildību par bērnu apakšsistēmu (jaunākiem bērniem).

Vai arī vēl viena variants: kad viens vecāks stingri, autoritatīvi ietekmē bērnus, pats apvienojas koalīcijā ar bērnu apakšsistēmu un tādējādi atgrūžot un nostājoties pret otru vecāku.

CIENĪJAMIE VECĀKI!

KAD jūs “draudzējaties” ar saviem bērniem, KAD sūdzaties par savu pieaugušo dzīvi,
KAD jūs demonstrējat savu nespēju tikt galā ar saviem zaudējumiem un savām sakāvēm;

KAD jūs lāpat ar mazuļa dvēseli savu vientulību, piespiežat bērnam “aizsegt” savas sāpīgās atkarības;

KAD, sava savtīguma vadīti, jūs vainojat savu bērnu nepateicībā un pieprasat pateicību visa mūža garumā par “bezmiega naktīm” uzmanības vai līdzjūtības veidā –

zini, ka, to darot, jūs atņemat savam bērnam ne tikai vecākus…par kuriem jūs, pārkāpjot hierarhiju, būt neesat spējīgi..Jūs atņemat bērnam viņa DZĪVI, jo, kamēr bērns apkalpo jūsu pieaugušo vajadzības, viņš nedzīvo savu bērnību (vai jau pieaugušo) dzīvi..

Autors: Мария Мухина
Avots: econet.ru
Tulkoja: OmShanti

%d bloggers like this: