Iemāci bērnam būt laimīgam…

Pieauguši mēs mācāmies kursos, semināros, lekcijās, meklējam caur jautājumiem atbildi: kā kļūt laimīgiem?

Un es šodien domāju..Ka vecāku pienākums ir parādīt un iemācīt saviem bērniem, kā ir būt laimīgiem.

Kā ir būt laimīgam, ne tāpēc, ka ir Ziemassvētki, ne tāpēc, ka rīt būs dzimšanas diena vai mēs iesim pirkt jaunas botes! Būt laimīgam laimi nepiesaistot pie noteikta iemesla, bet gan iemācītu sajust laimību no sevis paša..iemācīt just sevī, ķermenī, sirdī prieku, dziļu mieru, labsajūtu. Tad vēlāk bērns to nemeklēs fiziskās lietās, notikumos, cilvēkos, atkarībās.

Jā, es tiešām domāju, ka mans, kā mammas uzdevums, ir iemācīt bērnam zināt, kā apjaust, sajust, kā justies laimīgam pašam sevī, bez citu cilvēku uzmanības, atzinības, pirkumiem, tituliem, sasniegumiem, paaugstinājuma utt.

Kā to izdarīt?

Ne runājot un stāstot par to. Parādot, kā laimīga justies protu es pati. Arī tad, ja nav Ziemassvētki.. No būšanas ar sevi, no klusuma, esot dabā vai vārot zupu.

Nē, es nerunāju par nekad nerimstošu ārējo prieku un smaidu, kurš sastindzis sejā. Es runāju par to kluso iekšējo prieku un mieru..

Tās ir mācībstundas, kurās ir ļoti ļoti vērts ieguldīties. Jo tie ir mūsu bērni, kuru audzinās savus bērnus. Un vēl var uzspēt..

Mīlestībā,

OmShanti