fbpx

Jo bailīgāka un trauksmaināka ir sieviete, jo lielāks “kontrolieris” viņa kļūst

Jo bailīgāka un trauksmaināka ir sieviete, jo lielāks “kontrolieris” viņa kļūst. Kontrole ir bailīgas sievietes “instruments”.

Kontrole = Bailes.

Kā rodas velme kontrolēt?
Pārņemta mātes reaģēšanas stratēģiju vai savas personīgās pieredzes rezultātā.

Piemēram, sieviete stāsta: es vienu reizi savā dzīvē ļoti, ļoti nokļūdījos.. (kaut ko sev svarīgu pazaudēju, kaut ko nenosargāju, kaut ko nepaspēju izdarīt, kaut ko salaidu grīstē utt.) un dēļ manis notika kas tāds, kas lika pieņemt uz visiem laikiem lēmumu – es sev vairāk neuzticos.. Tamdēļ būšu ļoti uzmanīga, visu pārbaudīšu, centīšos par visu būt lietas kursā, visu turēšu savās rokās..

Kontrole = neuzticēšanās.

Galvenokārt tā ir neuzticēšanās sev.

Neuzticēšanās sev aizver sievietē redzību, jūtību, intuīciju, sirdsbalsi, sajūtu pasauli un aizver ciet plūsmu. Kas, savukārt, ar dubultsparu aktivizē prātu.
Bet prāts – tas ir pastāvīgs šaubu un baiļu aktivizētājs.

Atmiņā guļ reiz piedzīvotais, līdz galam neizsāpētais un neizdzīvotais, bet pats galvenais – sev nepiedotais notikums un ar to saistītās iekapsulējušās emocijas. Šīs atmiņas nospiež sirdi, neļauj atvērties, liek dzīvot pastāvīgās bailēs, aizvērtā un neuzticības pilnā stāvoklī. Nepiedošana žņaudz, smacē.. liek just arī kauna un vainas sajūtās.

Protams, gribas teikt: ņem un izstrādā šo savu traumatisko notikumu, kurš ir pilnībā pārvērtis Tavu dzīvi. Lai vari sevi atbrīvot, atvērt dzīvošanai. Taču nereti psihe sāpīgās atmiņas iestumj tik dziļi prāta kambaros, ka cilvēks pat nenojaušs, ka viņa ir šāda kekapsulēta sāpe. Cilvēki arī neapzinās, ka gadiem dzīvo pastāvīgā stresā un trauksmē, tamdēļ neaptver, ka viņš pats jau sen vairs nevada savu dzīvi. To dara viņu traumas.

Kā izskatās kontrolējoša sieviete attiecībās?

Viņai acis vienmēr plaši vaļā, jo ir taču vaktē vīru..par visu pārliecinās ..jāpajautā, kas zvana..jāiesaka, kā vajadzētu rīkoties..jānorāda, ko dara nepareizi..jāpārbauda viņa “darīšanas” konta izdrukā, attiecībās ar draugiem, darbā utt..jānorāj, kad runā ne to, ko, viņasprāt, vajadzēja..ar lielu entuziasmu jāpiedalās sava vīra dzīvē.

Rezultātā – vīrs kļūst par infantīlu, mazu puiku, kurš atļaj “mammai” izklaidēties ar viņas kontroles stūri rokās, bet pats ieņem tā sliktā un neērtā dēla pozu, par kādu sieva viņu ar savu rīcību-kontroli padara. Pati sieviete kļūst ar vien īgnāka, neapmierinātāka, jo nesaņem no sava vīrieša pleca, drošības, uzticēšanās, aizsardzības sajūtu, kuru mazs puika taču nevar sniegt. Sieviete jūt varu savās rokās no kuras pašai ir slikti.
Mazs puika un mammas aizsardzībā, viņš ir atkarīgs. Viņš nevar būt neatkarīgs, strādīgs, spēcīgs vīrietis.
Kamdēļ par tādu kļūt, ja ir ērti blakus visu varošai sievietei.

Kā izskatās kontrolējoša māte saviem bērniem?

Tik pat nejēdzīgi. Viņa ir tramīga, neuzticas saviem bērniem, – par visu pārjautā, pārliecinās, liek taisnoties, apstiprināt savas rīcības, taisa kontroles zvanus, iztaujā, uzzin visu par draugiem utt.
Tā izaug bērni ar “biezu ādu”, kas nedzird vecākus, bez savām robežām, tādi, kas sev neuzticas un nevienam, bezpalīdzīgi, jo zin, ka mamma “tur pulsu” un ja nu kas, izglābs, tiks galā, atrisinās.

Kontrole – tā ir liela nelaime sievietes rokās. Ar kontroli mēs visu pašas savām rokām salaižam grīstē.

Jo ātrāk to ieraudzīsim, jo ātrāk izskaudīsim savu baiļu avotus no savas atmiņu klades, jo ātrāk izslēgsim savas kontroles pogas, jo ātrāk kļūsim priecīgas un laimīgas sev un citiem.

Bērni grib, lai viņus ciena un viņiem uzticas.
Vīrieši grib būt cienīti un viņu spēks aug blakus sievietes mieram.

Es tam ticu.

Bailes ir dziedināmas.

Caur kontroli sieviete cenšas visu panākt pati, – sakārtot, dabūt, izcīnīt. Bet tie visi ir vīrieša “instrumenti..

Sieviete, – tas ir par ļaušanos, uzticēšanos, plūsmu, redzīgumu, ieklausīšanos sirdsbalsī, intuīcijā.

Om Shanti