fbpx

JO TEV IR MAZĀK SEVIS, JO VAIRĀK TU PIEPRASI NO CITIEM

Jo mazāk ir cilvēks atradis sevi, jo vairāk viņš gaida, pieprasa, lūdz, izkalpojas no ārpasaules.

Neesot vienotam ar sevi, savu sajūtu pasauli, nepazīstot savu emociju pasauli, nesaprotot, kas izraisa emocijas, kā pašam tikt ar tām galā, neprotot sevi uzslavēt, iedvesmot, nomierināt, cilvēks ir kā vientuļa, apmaldījusies sala. Sala, kura vienmēr meklēs, kur piestāt.

Neesot pats, nezinot un nepazīstot sevi, cilvēks meklē informāciju par sevi ārējā pasaulē.

Ir sajūta, ka trūkst mīlestības? – iemācīšos izpelnīties vai pieprasīšu..

Trūkst pārliecības par sevi? – nodemonstrēšu kaut kādu varēšanu un savākšu uzslavas. Uz mirkli sildīs. Kad atslābs pārliecība, atradīšu vēl kādu veidu, kā sevi nodemonstrēt..

Sev nepatīku? – ātri veikšu ārējos uzlabojumus un visu pievērsīs uzmanību manam skaistumam.

Nejūtos vērtīgs? – tūdaļ iepatikšos kādam..ar muskuļiem..pacentīšos izdarīt kādu darbu kāda labā un nopelnīšu atzinību..

Tā ir mokoša spēle, kurai nav gala. Tā ir ilūzija, – veidot savu tēlu ārpasaulē. Tā Tu kļūsti par pieprasītāju, tā Tu izlūdzies un izkalpojies uzmanību, kļūsti par citu cilvēku reakciju vergu.

Pieprasi, izlūdzies..to visu, kas Tev pašam ir pieejams nepārtraukti.

Tu esi tas, kas ir kas vairāk par fiziskā ķermeņa robežām. Tu esi liels plašums, vesels okeāns, pilns nezināmā.

Iepazīt sevi – uzdevums visas dzīves garumā.

Līdz Tu apjaust, cik absurds ir pats šis jautājums..jo Tu esi pārāk liels, lai sevi aptvertu.

OmShanti