fbpx

Kā gan tukšums var tik ļoti sāpēt? Kas ir iekšējais tukšums?

Tukšums.

Milzīgas bailes..nejušana.

Tukšuma sajūta ir – man nav manis. Un, iespējams, nekad vel nav bijis. Es mēģinu sevi rast visā citā, – darbā, attiecības, hobijos. Es mēģinu kļūt “noderīgs”, ērts, labs. Mēģinu izdabāt, attaisnot cerības. Un tikai aizvien vairāk attālinos no sevis un vientulības plaisa nepanesami spiež sirdi.

Iemesls..varbūt, ka Tu esi atdalījies. Tu esi atdalījis sevi no savas sajūtu pasaules. Aizliedzis sev just.

Varbūt Tu esi noticējis, ka Tavu vērtību veido kaut kas ārpus Tevis – statuss, trofejas, sasniegumi, panākumi.
Bet pats Tu neesi vērtīgs.

Ir divas opcijas: mūžam bēgt tikko šīs smeldzošāa tukšuma sajūtas …atkarībās, izklaidēs, hobijos, attiecībās, sportā. Vai saņemties un nostāties tai pretim, ieskatīties acīs. Tās tāpat ir Tavas acis..

Tu esi atnācis, lai Dievs uz Zemes caur Tevi var mīlēt cilvēkus.
Dievam nav vajadzīgs Tavs diploms, paaugstinājums, trofeja, kauss, lai Tu viņa uzmanību, labvēlību un labāku likteni izpelnītos. Un arī citiem cilvēkiem to visu nevajag. To cenšas panākt tikai Tavs tukšums. Tavas bailes grib būt ar kaut ko aizpildītas.
Tukšumā, kurš Tevi biedē, var mest visu kā bezizmēra bezdibenī un tas neaizpildās, neaizvelkas ciet. To aizpildīt var tikai Tava uzmanība, kura aiztiecas aiz bailēm.

Piepildījums ir kluss miers un skaidra iekšēja zināšana – ES VIENKĀRŠI ESMU un ar to ir gana.

Un vienā brīdī, izejot cauri iekšējā tukšuma sajūtai, Tu piedzīvosi visu ilūziju sagrūšanu.

Kad Tu pārstāj apšaubīt Dieva mākslas darbu – sevi, tad viss pārējais sāk iegūt jēgu.

Kristīne Om Shanti