fbpx

Kā uzlūkot aroganci

Cik gan ļoti zemai ir jābūt cilvēka pašvertības sajūtai, lai kompensētu sev to caur otra pazemošanu?

Mēs bieži vien jūtamies sāpināti, izjūtot otra augstprātību, aizskaršanu, pazemošanu.

Pazemošana, noniecināšana, otra augstprātības izpausmes var izpausties dažādi un ne vienmēr Tu spēj aptvert, kāpēc juties slikti, jo it kā jau neviens neko “tādu” nedara..

Pazemošana var notikt atklātas agresijas veidā, kad viss ir saprotams – otrs atklāti izrāda savu aroganci, – kliedz, pazemo ar vārdiem vai rīcību.
Bet tas var notikt slēptak..tādas nevainīgas, bet ļoti sāpīgas piezīmes veidā. Un te cilvēks var apjukt…jo teicējs izmanto “saldo mēli”, runā laipni, mierpilni, bet vārdi ir kā asas žiletes. Un Tev šķiet, ai, nu kā es varu apvainoties, viņš taču tā noteikti nedomāja.

Pie tam, parasti tas, kurš ir agresors, Tev palīdz noticet, ka viņš neko sliktu nedomāja, nedarīja, ka Tu pats esi visu izdomājis..respektīvi – pārliek visu atbildību uz tevi un Tu sāc dzīvot savā žņaudzošā vainas sajūtā. Pirmkārt, par to, cik nevērtīgs esi un, otrkārt, par to, ka tik jutīgi visu uztver.

Uuu..cik eleganti spēlē agresors. Agresora vienīgā viņam zināmā komunikācijas valoda ir manipulācija. Bet manipulācija darbojas tikai caur Tavu vainas sajūtu. Un kamēr vien Tu esi vainas sajūtas pārsūcies…par visu, par to, kāds esi, ko dari, ko nedari utt, Tu esi brīnišķīgs kumosiņš kāda cita tukšuma un nepilnvērtības sajūtas aizsegšanai.

Emocionālā inteliģence nozīmē – es protu atpazīt otra emocijas. Tātad, Tu sāc vērot otru, nevis uzreiz iesaistīties, reaģēt, uzķerties un atļaut sevi ievilkt otra rādītajā drāmā.

Ja tevi nevar ievilkt, Tu nederēsi kompleksaina, zemās pašvertibas, bailīga cilvēka scenārijā un viņš tevi liks mierā, jo dosies meklēt sev donoru. Lai noturētu savu vērtību, viņam vajag kādu, kurš viņa priekšā no savas pašvertibas viegli atsakās.. kurš pazemot sevi atļauj, kurš pieļauj, ka pret viņu izturas necienīgi, neiebilst un vēl vaino sevi.

“Es gribu, lai Tu pamani” – tikai ļoti nepārliecināts par sevi, iekšējo bailīgs un visai sevi kritizējošs un nepieņemošs cilvēks izvēlas nēsāt arogances, augstprātības, lepnības, nežēlīguma, aukstuma maskas! Un šīs maskas viņam kalpo par plāksteri…paša sirdī dziļiem ievainojumiem.

Ieklausies – tā ir MASKA. Aiz tās slēpjas kas pavisam cits.

Jebkurš augstprātīgs cilvēks ir ļoti ievainots, netic sev un nespēj justies vērtīgs citādi, kā tikai redzot, kā cieš tie, kurus viņi var emocionālo vai fiziski pazemot vai no viņiem baidās, atļauj vadīt ar savu manipulaciju.

Tātad – lepnība ir maska…augstprātība ir maska…arogance ir maska…iedomība ir maska..kliegšana ir bezspēcība.

Tamdēļ ir jāsaprot, ka tur, kur Tu iepriekš redzēji spēku un varenību, patiesībā slēpjas..mazs, bezspēcīgs, nobijies bērns. Bērns, kuram ļoti vajag aizsardzību, atzinību, uzmanību, mīlestību.. Bērns, kurš ir tukš..nejūt sevi, nejūt dzīvību sevī.
Tas ir cilvēks, kuram vajag sevi agresīvi aizstāvēt, par sevi pastāvēt atklāti vai slēpti, bet agresīvi, otru pazemojot.
Jo tikai mirklī, kad viņš ierauga bailes un pazemojumu otrā cilvēkā, viņā atgriežas svarīguma, varenības sajūta, viņš sajutas kaut kas…. Viņš sajūtas liels, varens, vērtīgs.

Bet tikai uz mirkli spēj iezogties vinà šī iluziorā sajūta un tā tik pat ātri izgaist.

Ja Tu ātri iesaisties, nostājies pretestībā, aizvainojies, baidies vai atļauj sevi pazemot…Tu neskaties pārāk uzmanīgi vai pietiekami dziļi uz otru cilvēku.

NEKAD sevī apmierināts, mierpilns, piepildīts un veselīgi domājošs cilvēks nepazemos apzināti otru vai citus cilvēkus, neņorgāsies, neaizskars, nebaudīts otra acīs bailes in pazemojuma sajūtu.

Agresija nekad nav bijusi spēka izpausme. Agresija vienmēr ir bailes.

Tu vēro. Vēro otru cilvēku un esi līdzjūtīgs. Vēro viņš masku un bezpalīdzību. Vēro viņa prasmi komunicēt tikai caur manipulaciju un pieņem, ka..Tavā priekšā sev mazs, histērisks, nobijies bērns, kurš jūras tik niecīgs..tik nemilets..tik mazs savā pasaules sajūtā, ka neko vairāk, kā mīlestību viņš Tev patiesībā nelūdz. Arī, ja izskatās pavisam citādāk un arī, ja viņš to nav spējīgs atzīt pat pats sev.

Nezaudē sevi, neatļauj pazemot, nelokies un nezaudē savu pašvertibu tikai tamdēļ, ka otrs to nav iepazinis pats sevī.

Zemojoties Tu noniecini savu Dievišķo dabu, Tu uzturi otra neirozi un absolūti nedod tādā veidā nekādu labumu otram vai sev. Bet esot sevī stiprs, stabils, mierpilns, līdzjūtīgs un pieņemošs, Tu drīzāk vari atnest dziedināšanu otram.

Mīli sevi. Un parādi otram, ka tas ir vienīgais mūsu spēks uz zemes.

Ne mantas padara tevi lielu, bet sirds tilpums..

Rīta pārdomās
OmShanti

Komentēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligāti aizpildāmie lauki ir atzīmēti *