fbpx

Kad Tu tā patiesi nogursi ciest un atsāksi sevi mīlēt

Kad Tu tā patiesi nogursi ciest un atsāksi sevi mīlēt, Tevi pametīs vēlme kritizēt apkārtējos un apvainoties. Jo, kā zināms, jebkura kritika = neapmierinātība ar sevi.
Tās ir Tavas bailes: es neesmu pietiekami labs, mani sāpina sajūta, ka citi ir labāki par mani. Kā aizsargreakciju izmantoju kritiku, dusmas, izsmiešanu, aprunāšanu, nopelšanu utt.

Respektīvi – tu atriebies par sevis noniecināšanu caur citiem pati sev.
Respektīvi – Tu spēlē spēli – “esmu slikts” un centies nonākt līdz tam mirklim, kur Tev kāds atgriezīs tiesības uz sevi “pietiekami labu”.

Iemīlējis sevi un savu dzīvi, Tu ieraugi tik daudz mīlestības un labā ap sevi, ka kritikas smagās vibrācijas vairs nespēj ietilpt Tavā laimīgā ķermenī!

Tev sāpēt var tikai tas, kam Tu pats reiz esi noticējis attiecībā par sevi un tici vēljoprojām. Dzīve mūs pavelk aiz pašu radītām cilpiņām. Kad tās maigi noņemsim, aizķert sāpīgi vairāk nebūs iespēja.

Kā noņemt? Piefiksējot, Izdziedinot.

Tas, kurš mīl tevi, mīl tādu, kāds Tu esi, arī savu skarbo patiesību viņš izteiks ar mīlestību.

Vai sajuti, kapēc ir skaisti mīlēt sevi un mīlēt otru?
Nav vairāk vietu sāpēm. 🤷‍♀️

Om Shanti