fbpx

Kad viena puse ir upuris, automātiski otrā pusē nostāsies bende vai varmāka.

Kad viena puse ir upuris, automātiski otrā pusē nostāsies bende vai varmāka.
Abu personāžu iekšējā nepilnvērtības sajūta tiek aizpildīta ar varu pār citiem cilvēkiem. Abi personāži ir atkarīgi viens no otra – ja ir upuris, bende var sajusties spēcīgs, bet ja nav, var krist nebūtības bedrē.

Lai teātris darbotos, ir nepieciešami skatītāji.
Lai agresīvas varas izmantošana varētu eksistēt, ir nepieciešami tie, kas atsakās no personīgās velmes būt atbildīgiem pār sevi. Lai vara varētu eksistēt, ir jābūt tiem, kas gatavi bezierunu paklausībai.

Tieši tāpēc līdzatkarīgo attiecības ir tik noturīgas – viens otru baro, viens no otra ir ļoti atkarīgs. Upuris negrib izņemties atbildību uz sevi pār savu dzīvi, izvēlas parazitēt uz citu enerģiju, neveidot savu personību, dzīvot neapzināti, sev ērtu dzīvi, patstāvīgi sagaidīt glābšanu un palikt iemigušā stāvoklī ticot uz varas kompensatoriem “saldumiem”. Un tad ir tieši tāda paša cilvēku saujiņa, bet kas ir apveltīta ar harizmu un velmi pirmā tipa cilvēkus sadzīt apcirkņos, lai čuč tālāk. Tie labi pārzin pirmā tipa cilvēku psiholoģiju, viņu velmi pēc laiskuma, paredzamības, daudz “saldumiem”, nekā nedarīšanas, būšanu mūžīgā “nirvanā”..

Abi ir atbildīgi par otru. Abi šie tipa cilvēki sirgst no mazvērtības sajūtas.

Upurim patiesībā nebūt nav mazāka vara pār savu bendi. Atliek vien viņam nozust aiz horizonta un visu pie varas esošo varenība pagaist.

Bet pastāv arī tie cilvēki, kas neieliek sevi nevienā no augstākminētajām shēmām. Tie ir cilvēki, kuri ir paši par sevi ir atbildīgi, viņi ir strādīgi, ar plašu redzesloku, velmi attīstīties, augt, radoši izpausties, modināt sevi un sev tuvos. Cilvēki, kuros ir pašpietiekamība, cieņa un mīlestība uz sevi un automātiski, arī uz apkārtējiem. Viņi spēj sevi motivēt, iedvesmot, izvēlēties ceļu, sekot savai sirdsbalsij, redz, kas ir un kas nav jēdzīga rīcība attiecībā pret planētu Zeme.
Nav viņos velme pārveidot Visuma kārtība, jo tic, ka Visums tiek ar visu galā lieliski.
Nav viņos velme pakāpties uz citu cilvēku vājuma pusēm, lai paši no lielāka “augstuma” varētu uz pārējiem lūkoties.
Nav viņos velme vest aiz sevis, jo šāda utopija valda tikai mazvērtīgos prātos. Prātos, kas vèlas savu mazvērtību kompensēt ar varas sajūtas garšu..

Patiesība jau tāda, ka nekur nav vedams. Katra cilvēciskā būtne ir pilnīga. Mēs katrs šeit, uz Zemes, esam sev ķēniņi un pavēlnieki. Ja vien..neizvēlamies iekārtoties ērtā upura pozīcijā. Tur gan vajag vadošo ķēniņu, jo tikko kāds atbildību pats par sevi nomet zemē, allaž un ātri atrodas kāds, kurš to vien gaida un ir klāt, la savāktu. Te nu arī ira ballīte – upuris un varmāla.

Kas notiek šobrīd? Ir kas piedalās ballītē, ir kas vēro no malas un ir kas vispār neko nevēro un dzīvo savu skaisto, Dieva atvēlēto dzīvi ar tīrāko sirdsapziņu, atbildību pār sevi un labu prātu.

Minam…kuru cilvēku apziņās ir visvairāk šobrīd ieliktas bailes, uz kuru prātiem manipulācijas un iebiedēšanas visvairāk nostrādā?
Uz tiem, kas zaudējuši vai nekad nav ticībā dzīvojuši..uz tiem, kas nejūt sevi, neuzticas sev, nespēj pastāvīgi spriest, būt paši savas dzīves saimnieki..uz tiem, kas dzīvot pieraduši atbildību pārliekot par savu dzīvi uz kādu citu..uz tiem, kas nepārzin savas bailes..uz tiem, kam nav sava orientācijas sistēma, iekšējais kompass…uz tiem, kas negrib domāt, analizēt, pat sapņot un fantazēt..uz tiem, kam vieglāk uzticēties sistēmai, kā sev..uz tiem, kam nav varas pār sevi un savu dzīvi?

Vai uz tiem, kas saprotot, ka ir notikušas acīmredzamas izmaiņas, meklē veidus, kā mainītu sevi, savu dzīvi…kā mainītu savu dzīvesveidu, dzīvotu apzinīgāk – sportot, pārdomātu ēdienkarti, savu prāta higiēnu, ikdienas ieradumus…uz tiem, kas uzticas paši sev, savai intuīcijai, iekšējam kompasam, balstās uz sevī esošām un pārbaudītām pārliecībām…uz tiem, kas vienmēr bijuši gatavi uzņemties atbildību par sevi un arī par apkārtesošo pasauli..uz tiem, kas tic sev vairāk kā varas vai upurisma pārņemtiem cilvēkiem ar baiļu ieročiem rokās…

Katram cilvēkam ir jābūt pašam sev saimniekam. Taču ne katra cilvēka apziņa tam ir gatava. Ir cilvēki, kuriem patīk nedzīvot vai dzīvot dziļā dziļā miegā…
Un tamdēļ, kamēr vien būs guļošie un vienmēr atradīsies tie, kas viņu Dievišķo doto, bet Zemē nomesto enerģiju labprāt ātri savāks savās rokās un izlocīs šo guļošo pūli pēc sava ģīmja un līdzības.

Vai ir iespējams, ka vara, kas ir cilvēku priekšgalā ir draudzīga? Jā, kad vara, tie ir cilvēki, kas tur apsēdušies aiz lielas mīlestības uz cilvēku, tautu, saviem vecākiem un bērniem…

Om Shanti