fbpx

Kāda atstāta un publicēta vēstule..

Galvenais – centies būt labs cilvēks.
Turpini vākt sevī gaismu. Vienkārši apsoli sev, ka spīdēsi vienmērt un stipri – kā istabas stūrī nolikta lampa.
Cilvēki vēlēsies tev pietuvoties, lai sajustos laimīgi un ko izlasītu zem taviem gaismas stariem. Tu stipri izgaismosi tumsu un vētras un tas tevi pasargās no uztraukumiem par to, kas svarīgs cituprāt un, kas tikai iztukšo –
“Būt modernai un krutai”,
“Būt veiksmīgākai par citiem” vai
“Būt pietiekami tievai”.

Otrkārt, atceries – deviņos gadījumos no desmit tev ir nevis nervu sabrukums, bet – vienkārši vajadzīga cepumu kārba un tēja.

Un tu būsi ļoti pārsteigta – cik ļoti bieži mēs to sajaucam vietām. Katram gadījumam – turi pa rokai cepumu kārbu.

Treškārt – vienmārt noņem no trotuāra tārpiņus un ieliec tos zālē.

Tiem noteikti nepaveicies, nav izdevusies laba diena, ja reiz bīstamā zonā nonākuši. Taču tie mums tik ļoti vajadzīgi, tik daudz labuma zemītei. (Par to vairāk pajautā tētim :-).

Ceturtkārt – starp draugiem izvēlies tos, ar kuriem esi vistuvāk sev, īstai sev, jo tev viegli ar tiem jokot un tu jūties kā uzvilkusi savu labāko tērpu, kaut esi tikai vienkāršā kleitiņā.

Nekad nemīli to, kuru, tavuprāt, nepieciešams uzlabot, vai to, kurš uzskata, ka uzlabot vajag tevi.
Uz pasaules ir zēni, kurus piesaista izstarotā meitenes gaisma; viņš nostāsies tev blakus un klusi čukstēs ausī, un no viņa vārdiem tev pretim no sirds tecēs silts prieks.
Grāmatas par vampīriem – taisnība, mans bērns. Nazi tieši sirdī un bēdz.

Piektkārt – vienmērt draudzējies ar savu ķermeni.

Kamērt tas vesels, nekad nedomā par to, kā par problēmu.
Ik pa laikam pārlaid rokas pār savām kājām un pasakies tām par to, ka vari skriet. Liec rokas uz vēderu un baudi to, ka esi silta un maiga – nepārstāj priecāties par pasauli, kas dzīvo tevī, šo brīnišķīgo iekšējo pasauli un pukstošo pulksteni – kā to darīju es, kad nesu tevi zem sirds un tik ļoti gaidīju.

Kad nezini par ko runāt sarunās, uzdod jautājumus.
Jo iespējams tavā priekšā ir brīnišķīga iespēja ko uzzināt, ne pašapliecināties.

Dzīve dalās uz BRĪNIŠĶĪGIEM notikumiem, kurus tu baudīsi un BRIESMĪGIEM notikumiem, kas nākotnē pārvēršas par aizraujošiem stāstiem un anekdotēm.
Lai cik baisi tev neliktos, tu spēsi pārdzīvot visu, ja iedomāsies, kā pēc gadiem tu stāstīsi par to saviem draugiem un tie teikts – nē! Nevar būt!?

Mazulīt, pacenties izbaudīt pēc iespējas vairāk saullēktus un saulrietus.

Pamet visu, lai tikai pieskartos un pasmaržotu rozes ceļmalā.

Vienmērt tici, ka ir iespējams izmainīt pasauli, pat ja tikai – maz mazliet, tāpēc, ka katrs “maz, mazliet” gaida kādu, kurš to izmainīs.

Ceļo pa dzīves ceļu kā sudraba akmentiņš – lai mūzika tev dod spēku un enerģiju, grāmatas – kļūst par karti un norāda virzienu.
Ciemiņus uzņem vienmērt dāsni, nepārstāj mīlēt, dejo ērtos apavos un nekad nesāc pīpēt.

Keity Loran aizejot atstātas vēstules savai 13 gadīgai meitai tulkots fragments

OmShanti