KAS IR SLIMĪBA?

by | Okt 24, 2021 | Raksti, Veselība

Jebkura slimība – tā ir izjaukta harmonija, tas ir visa organisma sistēmas disbalans.

Atceries, kad Tu pēdējo reizi slimoji un domās atgriezies tai mirklī pirms saslimi, par ko Tu domāji pirms apjauti, ka sāc justies slikti..Droši vien par kaut ko nepatīkamu, sliktu vai skumīgu.
Varbūt biji dusmīgs, greizsirdīgs vai skaudīgu domas pārņemts.
Destruktīvas domas rada enerģētiskos blokus un novirzes veselā organismā. Ķermenis cīnās ar to, cenšas atbrīvoties, attīrīties un saslimst, lai atbrīvotos no šī mentālā disbalansa.

Starp mūsu radiniekiem un pazīstamajiem vienmēr atrodas cilvēki, kuri nekad nesaaukstēsies – pat epidēmijas laikā. Domājat, ka viņiem ir kaut kāda ārpus kārtas imunitāte? Un – ko vispār nozīmē jēdziens “imunitāte”?
No latīņu valodas immunitas – atbrīvošanās no kaut kā. Tā ir organisma neuzņēmība pret infekcijām, tā spēja cīnīties ar ārējiem graujošiem faktoriem.

Jo augstāks ir cilvēka apzinātības līmenis un, jo stiprāks viņš ir ticībā, jo lielāka iespējamība, ka viņš nesaslims. Jo skaidrāk cilvēks apzinās, ka slimība viņam nav nepieciešama, lai atpūstos un izjustu tuvinieku rūpes un uzmanību, jo pozitīvāk domājošs ir cilvēks, jo lielāka iespējamība, ka viņš turēs sevi veselībā.

PSIHOSOMĀTIKA un imunitāte vienmēr iet roku rokā. Slimības, īpaši vīrusa infekcijas, – bronhīts, gripa, laringīts, angīna un līdzīgas saslimšanas cieši saistītas ar mūsu temperamentu, iekšējo, gara spēku.

Protams, to ietekmē arī fiziskā ķermeņa vingrināšana … Jo kā gan var cīnīties pretim slimībai organisms, kura saimnieks pastāvīgi novājina savu ķermeni ar nepareizu uzturu, nenodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, pīpē, dzer, neizguļas utt.

Bērni un cilvēki gados, tā ir īpaši neaizsargāta grupa.
Bērnu, kura imunitāte vēl ir vāja, var par slimu padarīt tuvinieki mājās ar savu “norūpējušos” attieksmi – “Ai, ka tikai bērns nesaslimst..”
Ar savām baiļpilnām sūtītām domām, klāt pievienojot emocijas, mēs bērnam nosūtām programmu – saslimsti.

Bet vecāka gada gājuma cilvēkus uz slimību pastumj pazudusī interese dzīvot, sajūta, ka es neesmu nevienam vajadzīgs, noderīgs.

Dažreiz mūsu slimībām ir karmisks iemesls. Ir jāpaslimo, lai sadedzinātu un attīrītos no zemapziņas blokiem, kuri ir atrisināti. Šajos gadījumos slimība ātri atnāk un ātri pāriet, pie tam – bez sarežģījumiem. Raksturīga ir temperatūra, kuras mērķis ir sadedzināt visu lieko.

Jebkura vīrusa infekcija norāda uz prieka trūkumu dzīvē un pārlieku dzīvošanu trauksmē. Cilvēkā kaut kas ir “nomiris”, viņš pārstājis just skaisto, nekas neiedvesmo un neiepriecina..iestājas bezemociju stāvoklis.

Respiratorās saslimšanas – tās ir visa veida bailes, aizvainojumi, dzīvošana pastāvīgā trauksmē: kad cilvēks mēģina vienlaicīgi izdarīt vairākas lietas un baidās, ka nespēs.

Laringīts – vēl arī bailes pateikt patiesību, ļauni vārdi, kuri krājas, melošana..

Bronhīts un traheja saistīta ar mājas atmosfēru. Īpaši jūtīgi uz to ir bērni. Un, ja bērns bieži slimo, der aizdomāties, kāda atmosfēra ir mājās, vai nav pārlieku nervozi cilvēki tajā, vai nav vecāki pilni agresijas, strīdi mājās..

Var cik uziet indēt bērnu ar zālēm, bet kamēr mamma ar tēti aktīvi risinās savas savstarpējās attiecības, bērns mēģinās tos samierināt šādā veidā: upurēt savu ķermeni un slimot, lai vecāko noņemtu uzmanību viens no otra, pārstātu kliegt un enerģiju virzīti bērnam. Bērns novērš uzmanību vienam no otra un pārvelk uz sevi.

Pneimonija ir bailes no dzīves, no nākotnes. Un vēl – vēlme visu par visiem zināt, visu kontrolet, visur “bāzt savu degunu”, mācīt “kā visam patiesībā vajadzētu būt.”

KO DARĪT?

Cilvēkam ir jāmācās strādāt ar sevi. Saprotot, izzinot savas bailes un blokus, meklēt izeju, lūgt palīdzību, attīrīties, stiprināt garu. Mūsu vietā to neviens neizdarīs.
Tad arī vitamīni un pareizs uzturs, sīpols, ķiploks un citi profilaktiski līdzekļi palīdzēs apturēt saaukstēšanos. Jo jebkura profilaktiska ir tikai labs papildinājums pareizam psiholoģiskam noskaņojumam neuzņēmībai pret slimību.

Tātad – turam sevī labās, spēcinošās domas! Ķeram tās, kuras mūsu enerģiju bloķē un grib “iemest” gultās. Vairāk ejam pie dabas, domājam ar ko barojam ķermeni, garu, Dvēselīti savu.
Pēc iespējams vairāk pavadām laiku kopā ar pozitīvi noskaņotiem cilvēkiem. Smējamies – vairāk, jo labāk!
Ēdam mūsu pašu gardo un veselīgo medu! Dzeram pašu vāktās tējas.

Daudz apskaujamies! Sakam viens otram labus vārdus un komplimentus!
Kas vēl – velkam košās drēbes un nēsājam košus akcentus!

Ejam ķert patīkamus iespaidus Dvēselītei – DABA!

Un ticam, ticam, ka but veselam ir normāli, bet būt slimam – nu, var jau kādreiz sevi pažēlot un pačučet, bet varbūt to nenogaidīt tik ilgi lidz slimība iemet gultā, bet vienkārši sev iedot brīvu dienu ķermeņa un prāta restartam.

Raksts tapis iedvesmojoties no: vivaolga.ru

Kristīne Om Shanti