fbpx

Kļūstot ļoti laimīgs, Tu ļoti traucēsi ..citiem būt nelaimīgiem.

Kaitinoši priecīgais, Tu kādam noteikti ļoti nepatiksi. Smejot, tiem, kas sevi aizvēruši aiz dusmu, rūgtuma, aizvainojuma un citām pašuzbūvētā sienām, Tu liksi sajust, kā viņi lēnām zaudē savu dzīvi aiz ego lamatām un sava iedomātā nelaimīguma ..

Esi gatavs būt nosodīts, Tu – nepieklājīgi priecīgais! Protams, ka patiesība ir klusa..labāk slēp savu prieku. Tpu tpu tpu..te tomēr Latvija, ka nenoskauž..
Un tas nemaz nav pieklājīgi, tā atklāti smieties..
Varbūt kādam liksies pat vulgāri.

Bet patiesībā – esi gatavs, prieks ir pārāk priecīgs un pārāk laimīgs priekš tā, kuram ir daudz dusmu un nepieņemšanas sevī. Prieks izgaismo sirdis un to saturu..

Nelaimīgums daudziem ir kā droša, veca sega, zem kuras attaisnojumiem var ilgi nerāpties ārā no aizvainojuma, dusmu migas, no bailēm un sasaluma.

Ar savu prieku Tu iedosi bezspēcību tiem, kam smiekli un pat viegls smaids nenāk pār lūpām..jo sirdī sakrāti tik daudz “svarīgi” pagātnes krāmi aizvainojumu veidā, ka tie smacē un ir aizbarikādējuši iekšējā maza bērna ticību priekam..

Tu kaitināsi tos, kas arpasaulē jūtas veiksminieki (biznesa, sociālā statusa dēļ utt.), bet sevī…bet Tu, šķietami, bez iespringuma par to visu – “svarīgāko”..tik viegli un gaisīgi pa dzīvi ej.
Par ko?! – tiem lauzīsies jautājums.

Tu nepatiksi arī tiem, kas smejas, kad viņiem sāp, jo atgādināsi viņiem, ka patiesībā nevēlas to, ko dara un kā dzīvo, bet neko nemaina.

Tu sāpināsi citus smejoties viegli, ja Tavus smieklus no masku smiekliem atšķir godīgums. Godīgums pret sevi un citiem. Jo godīgums, patiesums – tā ir brīvība, kura daudziem nepiemīt. Vai, kuru daudzi paši sev atņēmuši.

Tu ļoti kaitināsi tos, kam sāp..emocionāli, fiziski. Taču slimības un sāpes seko aiz neticības, ne otrādi..

Bet, zini, Tavs prieks ir kā spoža saule! Un saule nenonāk, lai pajautātu katram: vai Tu vēlies, lai es šodien spīdu? No kuras puses man spīdēt šorīt? Vai varbūt man kaut kā mēģināt Tevi netraucēt?

Saule ir milzīgs mīlestības avots. Un viss dzīvais izaug pateicoties saules gaismai. Un, paskat, kur tiecas asniņš..?
Un saules uzdevums ir tikai viens. Būt! Sev par prieku un caur tās prieku arī citi priekā dzīvo!

Un tās ir mūsu katra izvēles – slēpties zem saules sargiem, veidot ēnas, ātri skriet cauri saules gaismai, pagriezt muguru vai uzlikt saules brilles. Saule spīd neatkarīgi no tā, ko mēs gribam un negribam.

Un tāpat arī mūsu iekšējā saule – Dvēsele. Mūžīgi starojoša un priekpilna. Tā Tava izvēle ar ko Tu to apkrāmē, aproc un kādus priekam “klusinātajus” uzliec.

Smaidīt nav stulbi. Smaidīt ir – būt dzīvam, atvērtam, uzticībā.
Smaidīt ir dabīgi.

Laime, – tā nav dzīvošana ilūzijā, ka visam jābūt perfekti, bez pārbaudījumiem, izaicinājumiem un paredzamībā. Laimība ir Tava gatavība ar to visu satikties. Prieks ir apliecinājums prasmei uzticēties.

Protams, katram mums ir arī tādas dienas, kad prieks palien zem segas. Un dažreiz tur kārtīgi ievīstas uz palikšanu. Un pat nerāda nekādas pazīmes, ka gribētu līst ārā!
Ko tad darīt? Ātri noķert to viltīgo ego stāstu, kurš noticējis, ka kāds…sliktais, sliktā…ka dzīve netaisnīga..ka nekam nav jēgas utt., izdzīvo savu sāpīti un velc to prieku no segas ārā!

Prieks ir mūsos dabīgi iešūts. To nav nedz jāizdomā, nedz jātēlo. Bet tam ir jāatveras.

Tu taču zini, ka nav tāda liela, gara un nekad nepārejoša prieka. Ir mazi prieka mirklīši, kurus sasienot kopā, sirds dzīvo augstā prieka vibrācijā. Nezin kamdēļ daudzi sien kopā nelaimītes..

Nesaki, ka smieties ir stulbi, jo Tavas dusmas caur šo viedokli liecina par Tavu vēlmi būt laimīgam šodien un neprasmi atteikties no pagātnes..

Rīta pārdomas
Om Shanti

%d bloggers like this: