fbpx

Kopsavilkums

Kopsavilkums ir pavisam tuvu. Laiks, kad jautājumiem būs atbildes, kad virsskaņu nomainīs pēcskaņa. Šķirošanas beigas un atdzimšanas sākums. Pazudīs jautājumi par to, kāda šim visam ir jēga.

Kodols. Lai būtu kodolā, ir jābūt līdzsvarā. Vai Tu zini, kur pazūd tavs līdzsvars un kāpēc? Un ko un vai vispār kaut ko Tu dari, lai to izmainītu. Caur mīlestību kā enerģiju Tu vari iegūt iekšējo spēku un palīdzēt sev būt kodolā. Būt apzinātam Vērotājam. Vērot, nenozīmē neiesaistīties. Vērojot Tu neatdod savu enerģiju, Tu nebaro to, kas alkst pēc Tavas enerģijas. Tu – kā Vērotājs. Pacelies virs. Nevis pārāk vai augstāk, bet virs kņadām un trokšņiem, virs ciešanām un ļaunprātības.

Jo vairāk mēs ieejam Jaunajā pasaulē, jo vairāk mēs apzināmies, ka vecie domāšanas un rīcības modeļi vairs nedarbojas. Tad, kāpēc gan, lai Tu sevi pielīmētu tiem klāt? Vai Tu vēl vēlies staigāt pa šo pasauli ar pielīmētu birku, kur ir aprakstīts tas, kādam Tev ir jābūt? Pasargāt pašam sevi. Kā to izdarīt? Paceļoties virs. Esot virsskaņā. Tādā, kas ir augstāk par zemajām notīm.

Te man jāatgriežas pie pagājušā gada stāsta par purvu, dzērvēm un gulbi. Tev ir jāpaceļas virs purvāja, kur ir drāma un ciešanas, jāpārstāj klausīties dzērvju klaigās un kā gulbim jāizpleš spārni.

Tam, kurš ir purvājā, būs aktuāls vārds “izķepuroties”. Man ir jāizķepurojas no šīs situācijas. Ķepuroties un ciest, ielīst čaulā vai pacelties virs. Tā ir ikviena paša izvēle.

Elastība. Atteikšanās no Vecās pasaules pieņēmumiem un “darbarīkiem”. Ir būtiski apzināties, ka Jaunajā laikmetā nedarbojas vecās pasaules pieņēmumi, ieradumi un pieeja.
Ceru, ka uztversi manu domu, neizejot no ”par” vai ”pret” pozīcijas. Protesti, piketi un dumpji ir vecās pasaules pieeja. Tā ir savas enerģijas atdošana, resursu izšķērdēšana un šajā brīdī ļoti slidens pakāpiens, kurš ved uz haosu. Ir pietiekami daudz citu veidu, kā būt ticībā pašam sev. Te arī ienāk 2 roku princips, par kuru jau daudz ir runāts. Tu nevari paņemt pie rokas visu pasauli, bet Tu vari paņemt pats sevi un tos, kuri ir Tavā energolaukā. Un tas jau ir daudz.

Ļaušanās. Domas vada mūsu dzīvi. Tāpat kā enerģētika. Šajā laikā ir ļoti, pat neizsakāmi svarīgi, ticēt sev. Mūs šūpos, mūs pārbaudīs, un visbiežāk tieši ar to, kas mums līdz šim ir bijis ļoti būtiski. Runājot par ļaušanos, ir jāatceras, ka tā nav savienojama ar ieciklēšanos. Fanātisms iet roku rokā ar ieciklēšanos, un tā pamatu pamats ir vārds Gribu. Es tā gribu, un Tu tā darīsi, jo es esmu pārāks savās zināšanās, skatījumā un redzējumā.

Kāpēc ir tik ļoti būtiski ļauties? Ļaujoties, pazūd bailes un ienāk miers. Redzu to, kas mūs sagaida šajā rudenī un ziemā, bet, neskatoties uz to visu, manī ir miers. Neizsakāms miers.

Šis ir masu tīrīšanas, šķirošanas laiks. Te nav runa par to, kuram taisnība, kuram nē, kurš būtu labāks, kurš nē. Šī ir Jaunas pasaules piedzimšana. Nav pārmaiņu bez haosa. Šis ir stāsts par krastiem. Kurā krasta pusē Tu būsi. Vai paliksi vienā krasta pusē, vai arī sēdīsies laivā un dosies uz jauno krastu.

Noņem ilūziju un neticības plīvuru, kurš baiļu aizsegā plīvo. Ir tik ļoti bail pazaudēt otru, kaut ko, bet kāpēc Tu tik reti uzdod jautājumu: “Vai Tev ir bail pazaudēt pašam sevi?” Šeit arī Tev ir jāizdara izvēle, būt elastīgam vai cieši turēties pie zināmā, bet vairs ne stabilā. Kam Tu sniegsi atļauju ienākt Tavā dzīvē. Bailēm par to, kā būs, vai iekšējai ticībai saviem spēkiem, viedumam un intuīcijai.

Tāpat kā tiek šūpots materiālais stāvoklis, tā arī emocijas un sajūtas par Tavu vietu, laiku un lomu šajā brīdī. Kam Tu esi piederīgs, cik lielā mērā un kāpēc? Tāpēc atceries vienu – Tev vienmēr ir ko zaudēt – pašam sevi. Ja iezogas depresīvas domas, atļauj tām izplūst caur Tevi un aizplūst prom. Tu neslēpsies, Tu nebēgsi, bet Tu arī tām nepakļausies.

Kāds ir Tavs patiesais nodoms un kas ir Tavas vērtības?
Tev tiks sniegta izvēle – cīnīties un pazaudēt spēku vai ļaujoties iegūt mieru. Vai Tu būsi cīņā ar sevi, partneri, ģimeni, kolēģiem, politiku vai ļausies savam mieram un klusumam.

Būt pārmaiņu epicentrā vienmēr ir bijis izaicinoši. Gan vēsturiski, gan tagad. Nesaku, ka mēs nu esam izredzētie, kuri dzīvo īpašā laikā, bet to, ka šis laika posms ir nozīmīgs, nevar noliegt. Tāpēc jo īpaši svarīgi ir tas, kādas izvēles Tu izdarīsi tieši šajā laikā. Te nu ir īstā vieta vārdam Apzinātība.

Izdari apzinātas izvēles, tādas, kuras Tu pats sajūti. Nevis skrienot pakaļ tītaru bariem. Nebūs pareizās vai nepareizās izvēles. Būs Tava izvēle. Atmet prāta instrukcijas.
Ja Tevī ir šaubas par kādu vai kaut ko, pajautā sev tikai vienu jautājumu – kā es jūtos?
Caur vienu jautājumu Tu vari iegūt ļoti daudz atbilžu. Tev vienmēr ir izvēle, ja uzticies pats sev.

Kopēts: Indu Puri