fbpx

Manipulātors vienmēr meklēs manipulējamo

Nē, vardarbīgs partneris – tā nav problēma.
Nē, agresīva māte, kura atļaujas pamācīt, norādīt, kritizēt, kontrolēt pieaugušu trīsdesmit, četrdesmit gadīgu bērnu, tā nav problēma.
Nē, despotisks priekšnieks, tā nav problēma.
Nē, draugi, kļuvuši lišķīgi, augstprātīgi, nepatīkami, sveši, tā nav problēma.
Sievasmāte vai vīramāte, kurai patīk iejaukties savu bērnu dzīvēs, – mācīt, koriģēt, izrādīt varu un necieņu, nē, arī tā nav problēma!

Zini, kas ir patiesā problēma:

– Tā, ka Tu neizvēlies sevi..
– ka Tu esi piešķīris kādam pilnvaras ietekmēt Tavu dzīvi
– ka esi atdevis varu kāda cita rokās
– ka Tu nespēj pieaugt, pastāvēt par sevi, aiziet no vietas, kur jūties necienīts vai sakārtot un izmainīt to, ko var un vajag izmainīt.
– ka Tu tik ļoti nemīli sevi, ka negribi un tici, ka nespēj (vai nedrīkst) par sevi iestāties.
– ka Tu sevi vērtē zemāk par otra velmēm, vajadzībām, rīcību, attieksmi, atļaušanos un klusē par savām..
– ka Tev nav dūšas sevi, – vismīļāko cilvēku pasaulē, aizstāvēt.
– ka Tu atbildību par savu dzīvi un sajūtām esi atdevis kāda cita rokās un nepaņem atpakaļ
– ka Tu dzīvo visus vainodams un nemeklē izeju
– ka Tu neizvēlies sevi..un izvēlies citus pacelt augstāk par sevi.

Mums nav pilnīgi neviens jāizmaina, jātiesā. Tāpat kā nav arī jāieņem upura pozīcija citu priekšā.

Manipulātors vienmēr meklēs manipulējamo. Manipulators neizvēlēsies par sevi pārliecinātu cilvēku. Varbūt pamēģinās, lai pārliecinātos, cik ilgi laiku viņam aizņemtu, lai “uzlaustu” otra pašcieņas lādīti, bet tiko sajutīs, ka viņa taktikas nedarbojas, metīs mieru.

Jautājums – kapēc es esmu vēljoprojām manipulātora kumosiņš? Kuras kvalitātes vai īpašības man pietrūkst, lai iztaisnotu savu muguru, paziņotu par to, – ko es gribu,
– kas man der un kāda attieksme man neder,
– kura attieksme mani sāpina vai izsit no līdzsvara,
– kāda komunikācijas forma man liek pazaudēt sevi utt.

Mūsu uzdevums ir saprast, – kuram ir rokās pilnvaras pār mani, – man vai citam cilvēkam?
Kuram cilvēkam es esmu atdevis varu pār sevi?

Ieklausies: ES ESMU ATDEVIS..

Mēs bieži vien negribam to atzīt, ka nevēloties pieaugt, ērtāk ir, kad kāds cits paņemtu atbildību par mani savās rokās – viņš ir tas sliktais, vainīgais, tas, kurš padara mani nelaimīgu, nesaprot, neatbalsta, nav labs priekšnieks, nav atbalstoša sieva, vīrs….bet es jau neko, es tak ciešu.
Viņš Viņš Viņš..

BET – ko tu tur vēl dari? Ja reiz Tev ir tik slikti?

Spēlē spēli – man patīk būt maziņam un visi visapkārt ir mammas un tēti? Tie mani vecāki, kuriem nedrīkst runāt pretim, kuru priekšā ir jānorij savas emocijas, jo dusmoties nav labi, kuru viedoklis ir augstāks par visu, kuru priekšā es vienmēr būšu maziņš, nevarīgs, neaizsargāts, paklausīgs, labs un bez savas brīvās gribas?

TU ESI IZAUDZIS. Tu drīksti dusmoties, ja kāds uzvedas Tev nevienīgi.

Aizstāvēt savas sajūtas, robežas, – tad nav “kļūt sliktam”, tas ir cienīt sevi.

Vai arī nav viss tik slikti, lai kaut ko mainītu?

Nu, tā var. Tā daudzi dara. Tikai tad nāksies pieņemt rūgto patiesību, ka neviens cits nav problēma Tavā dzīvē. Patiesību, ka Tu pats esi visiem izdalījis ietekmēt Tevi un Tavu dzīvi.

Kristīne Om Shanti