fbpx

Mēs izdomājam cilvēkus.

Mēs nekļūdamies cilvēkos. Notikumos. Mēs tikai dažreiz ļoti gribam visu redzēt tādu, kādu paši gribam.

Mēs izdomājam cilvēkus.

Un bieži vien vadoties pēc pašos esoša kāda deficīta.. Ja pietrūkst mīļuma, klātbūtnes, nav draudzības pašam ar sevi, tad ļoti gribas to otrā ieraudzīt un paturēt, noturēt, nekad nepalaist vaļā.

Pašu sabūvētu ilūziju dēļ, piedzīvojam sāpes ik reiz, kad satiekamies ar to realitāti, kura neatbilst iedomām. Neataisnotās gaidas.
Un otram cilvēkam ar to nav nekāda sakara. Tā ir mūsu iedomu pasaule, kurā būvējam ilūzijas.
Pirmkārt, – viņš, tas uz kuru pārliec savas gaidas, viņš ir atnācis dzīvot, piedzīvot savu unikālo dzīvi!
Un, otrkārt, – tas otrs nav gaišredzigs, lai Tavas domas par sevi un velmes un gaidas nolasītu.

Tas nozīmē – neviens nespēj Tev atbilst. Iedomājies..neviens. Otrs ir tāds, kāds viņš vienkārši ir. Lai arī ko un kā Tu censtos redzet, uzburt, vēlētos..

Ja vien šis cilvēks nav atteicies no sevis par labu Tev. Nu, tad..diez vai Tu viņu jebkad satiksi. Arī esot kopā. Jo viņa vairs nav.. Un tā ir bezgala bēdīga situācija – būt kopā ar to, kurš atbildību par savu dzīvi ir izlēmis atdot tavās rokās..

Varbūt dzīvot realitātē nav tik rožaini, tik gaisīgi, tik sapņaini, bet daudz īstāk.. Kā minimums – tā, kā tas patiesībā ir.

Maldi būvējas no bailēm piedzīvot reiz piedzīvoto, nepatīkamo. Tā mēs pakàpeniski iedzivojamies savà iedomu pasaulē. Tur šķietami drošāk, mierīgāk..

Bet tur nekad nav tikai viena – pašas dzīves! Tur nav nekā neparedzama, pārsteidzoša 🤷‍♀️ Tas viss mīt realitātē.

Tur, kur ir Tava kontrole pār visu, arī sapņiem saviem, tur nespēj izdzīvot spontanitāte!
Bet tieši tā ir mazā berna prasme dzīvi izgaršot! Tieši tādu, kāda tā ir! Un sagaidīt katru nākamo notikumu vai satikto cilvēku kā pārsteigumu, ne ar aizdomām un jautājumu – kas būs tālāk..?

Baidoties no reālās dzīves, vēloties kontrolēt visu to, kas būs “tālak”, Tu atsakies no tagadnē iespējamā piedzīvojamā. Tev, principā, tagadnes nav. Jo visas bailes dzīvo nākotnē.
Ja nu..un, ja nu…bet, ja nu..

Zini, kas ir pats skaistākais katrā šajā mirklī? Īstums.

Tieši vilšanās ir visu sāpīgo emociju pamatā. Bet, ja tā rūpīgāk padomā – mēs viļamies paši savās uzbūvētās gaidās. Pats izdomāju, pats apvainojos 🙂

Pārsteigumi dzīvo iekš ļaušanās! Jā, tas sākumā šķiet biedējoši – paļauties, ka Visums nav ieinteresēts darīt Tev pāri. Ka pāri sev dari Tu pats ar savam baiļpilnām domām un bagāto iztēli.
Kur Tavas domas, tur enerģija. Ko Tu domā, to Tu, principā, gribi.

Ļauties tam, ko Tev atnes katrs nākamais mirklis. Bet vairāk par to, – skaisti un atvērti piedzīvot katru šo mirkli.

Nebaidies, mazais princis teica, ka viss apgūstams ar mazo soļu tehniku 😉

OmShanti

Komentēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligāti aizpildāmie lauki ir atzīmēti *