Ja tevī ir mīlestība..uz sevi, tu esi ļoti pietiekams, bagāts, mierpilns, spēj būt pieņemošs.
Ja tevī nav mīlestības, tad nav nozīmes nekam no tā, kas tev ir, pieder, ir sasniegts, panākts, izcīnīts, nopelnīts, jo bez mīlestības sajūtas sevī cilvēks ir ļoti tukš, vientuļš un nabadzīgs.

Kas nozīmē, ka vienīgā patiesi vērtīgā lieta, kas padara cilvēku piepildītu ilglaicīgi, – tā ir mīlestība. Zem mīlestības iestipst veselīga pašapziņa, pašcieņa, objektīva ticība sev un saviem spēkiem, prieks, emocionāla piesātinātība, spontanitāte, kreativitāte, uzdrīkstēšanās, drosme. Mīlestība = Dzīvīgums, Kustība, nepārejoša Attīstība.

Nemīlestība ir pretēja, – tajā mīt neticība sev, bailes, pastāvīga, nepārejoša trauksme, drosmes un pašapziņas trūkums, vienaldzība, vientulība, emocionāls izsalkums, velme kompensēt iekšējo tukšumu ar matēriju, sasniegumiem, trofejām..
Nemīlestība = Sasalums, Aizvērtība, Bailes.

Vai mīlestību var iemācīties, apgūt pie kāda..kursos, grāmatā? Vai to var nopirkt, izlūgties, aizņemties, izmānīt ar viltu, atņemt vai nozagt otram? Nē, mīlestība – tas ir kaut kas ļoti trausls, tik individuāls katram un maģisks. Tai pieskarties ir dots mums katram.

Tieši tamdēļ cilvēks tik ļoti alkst mīlestību saņemt no otra, ka pašā tās nava.. Izsalkusi sabiedrība ir ļoti viegli manipulējama caur iluzioro “mīlestību” no kuras cilvēks nevar gūt sātu.

Nu, patiesībā jau mīlestība ir katrā cilvēkā kopš šūpuļa ielikta, tikai mēs pamanamies tās durvis, kas ved no sirds, aizslēgts ciet. Un sākam meklēt piepildījuma iluziorās, īslaicīgās un taustāmās lietās.

Pienāks brīdis katra cilvēka dzīvē, kad apjautīsim, ka mīlestības mājas ir iekšpusē, ne ārpusē.

Kristīne Om Shanti