fbpx

Nav iespējams būt brīvam no tā, no kā Tu bēdz..

No slimības..no partnera, kurš sāpina..no parādiem..no sliktas elpas vai bailēm savām.

Tas, ko Tu esi ieraudzījis esam, tas jau ir, jau pastāv Tavā realitātē. Un ir pateicoties Tevis paša vakardienas domām un enerģijai ar kuru to visu esi radījis. Tātad – tas ir Tavs..
Vai Tu vari aizbēgt no savas rokas..?

Kad kaut kas Tev šķiet neērts, lieks, par smagu, par sāpīgi…tad ignorējot, bēgot vai neskatoties tam virsū ..tā nav rīcība, kura ko izmaina. Tā ir ignorance. Ignorance visu iesaldē. Atliek. Tā Tu apzodz sevi dzīvošanai.

Protams, aiz bailēm..izmisuma. Un arī aiz nevēlēšanās uzņemties atbildību. Pieaugt.

Bet Tu izlem.. izlem vai gribi būt spēcīgs “skrējējs”..kurš bēg no visa, tai skaitā arī saviem rūpīgi sakrātiem “krāmiem” ..bet tad skrien ilgi, visu mūžu ..un ātri un neatskatoties. Jo tie tur vienmēr būs.

Vai arī apsēdies un apskaties. Ieskaties acīs tam, kas tevi šobrīd biedē. Un tad tam, kas ir to autors..

Tu taču šeit, uz zemes, tikai mācies..un kļūdīšanās ir visprecīzākā norāde tam, ka Tu ej uz priekšu. Ka Tu neesi apstājies. Ka Tu audz.

Viss dzīvē iepazīstas caur salīdzinājumiem. Tapēc Dievs mums polaritātes – labs/slikts prātam uzdāvinājis. Jā, arī tam cauri tikt ir iespējams.
Bet iesākumā tā mēs izdalām vertības sev.
Sliktais ir labā pretstats. Tas katra prātā pilnīgi savādāk iedalās. Bet kalpo vienādi – lai izprastu, kur patīk, kur nepatīk..
Ja Tu mēģini atbrīvoties no visa, ka Tev nepatīk, bet patirēt visu, kas tīk, Tu apliecini, ka izvēlies tikai vienu savu kāju – labo..tikai vienu diennakts daļu – dienu..tikai vienu savu bērnu..tikai labo sevī. Visu nē..

Vesels..veselums. Dievs nav kļūdījies tevi radot. Kayrs ir radīts pilnīgs. Tu esi veselums – ar savu saules apmirdzēto un arī ēnas pusi – Tu esi! Viss, kas Tu esi. Un no Tevis tiks lūgts pieņemt abas savas puses. Apvienot tā vienā brīnumskaistā cilvēkā!

Iekams Tu ar sevi neizlīgsi..iekams nepārstāsi sevi idealizēt un perfektuma kastītē likt.. Tu nespēsi beigt sevi tiesāt, rāt, kritizēt. Bet no savas kritikas pat mēs paši bēgam. Tieši sevis sodīšana, nevēlēšanās sevi redzēt arī no ēnas puses, liek noliegt to, kas neērts, “slikts”, lieks utt. Un liek nerisināt, nepajust un nesaprast notiekošo.

Ja Tu esi saslimis, tas nozīmē, ka Tavs ķermenis ar tevi runā jau sen, bet Tu ļoti ilgi esi to ignorējis. Un, nu – Tev vairs nav iespējas to darit. Ir uzstādīta diagnoze.
Diagnoze ir SEKAS. Nav vērts mēģināt to nogriezt, apgriezt, atmest, bēgt no tās vai izlikties, ka neredzi..Ar izlikšanos Tu jau esi ilgi sadarbojies.
Izmanto izdevību. Tev tāda ir. Sameklē un samīļo IEMESLU. Tas tāpat ir Tevis paša radīts.

Ko es vēlējos saprast, iemācīties? Ko es ignorēju sevī..? Kādas manas zemapziņas programmas gribējušas tikt dziedinātas, bet es tām liku virsū biezās bruņas..? Ko es mācos caur šo notikumu, cilvēku, situāciju, saslimšanu?

Ja Tev ir iedots pārbaudījums (kuru Tu pats sev esi vēlējies), Tev IR ENERĢIJA UN POTENCIĀLS TO ATRISINĀT. Vienmēr.
Bet..bērni (nepieauguši cilvēki) neko nerisina..viņi ir maziņi..grib, lai kāds vits to viņa vietā izdara.

Jo nav iespējams atbrīvoties no tā, no kā Tu bēdz..

Om Shanti

Komentēt

%d bloggers like this: