fbpx

Nav iespējams tevi piekrāpt. Jo neviens mums nepieder.

Nav iespējams tevi piekrāpt. Jo neviens mums nepieder. Un nepiederēs. Lai kā mūsu prātam gribētos šo apspēlēt…aiz bailēm zaudēt to, kas šobrīd ir laimes avots.

Var sāpināt neattaisnojot gaidas..var sāpināt melojot – radot divas dažādas realitātes, no kurām vienai es nebiju gatavs.

Katrs cilvēks pieder pats sev. Un arī vēlme but kopā, tā nav piederības akta parakstīšana. Tā ir vēlme mīlēt sevi caur tevi. Tas ir prieks, ko izjūt Tev blakus.

Kā tad pavisam iespējams atslābt, nebaidoties pazaudēt?

Varbūt audzējot savu vērtību, apzinoties, ka nav iespējams nevienu iegūt savà īpašumā un priecājoties par katru iespēju piedzīvot mirkļus kopā.
But gatavam, ka mīļotā cilvēka laime ir svarīgāka par bailēm viņu pazaudēt.
Pazaudēt var to, kā nekad nav bijis. To, kas sašūts ar ilūzijas dzīpariem..

Piekrāpt mēs katrs varam tikai sevi pašu. Un izdarot to miljons reižu, mēs sākam saprast, ka vienīgais aktieris, kurš šai spēlē cieš, esmu es pats.

Om Shanti