Kāpēc sievietes mēdz izvēlēties vīrieti, ar kuru laulība nav iespējama?
Ir tāda vientulības forma, kuru tautā dēvē par “bezlaulības vainagu”. Tas nozīmē, ka sieviete vai nu nespēj vispār sev piesaistīt partneri vai partneris ir, bet laulība tik un tā kaut kādu iemeslu dēļ neizdodas noslēgt.
Nē, tā nav vientulība. Tas ir kaut kas daudz sāpīgāks priekš sievietei, jo sagādā iekšējas ciešanas, pārdzīvojumus.
Kamdēļ sieviete izvēlas vīrieti, ar kuru laulība nav iespējama?
Kāpēc no visiem iespējamiem vīriešiem viņas apziņa neapzināti izvēlas piesaistīt tieši to partneri, ar kuru emocionāli tuvas attiecības vai laulība nav iespējama?
Piemēram, izvēlas precētu vīrieti vai tādu, kurš vienkārši vēl nejūtas gatavs ciešām attiecībām vai kaut kādu apstākļu dēļ nevēlas precēties un liek sievietei dzīvot cerībās, ilgās, gaidīt, cerēt, sākt sevī šaubīties, ticēt, ka nav pietiekami laba?
Kāpēc sievietes izvēlas šādus vīriešus?
Tāpēc, ka patiesībā ļoti baidās no tuvām attiecībām, no tuvības vispār. Neapzināti, protams. Slikta partnerattiecību pieredze, slikta bērnības pieredze ar vecākiem, kuri nebija spējīgi nodrošināt bērnam siltu, emocionāli tuvu saikni, vai citi personīgie neapzinātie motīvi var radīt sievietē bailes no vīrieša, bailes no tuvības un attiecībām.
Izveidojas tāds kā apburtais loks, – sieviete apgalvo, ka skumst pēc attiecībām, pēc ģimenes siltuma, vēlas būt attiecībās, gaida to mirkli, kad satiks savu otro pusi, taču zemapziņā dara visu iespējamo, rada apstākļus, lai tas nevarētu ar viņu notikt.
To dara iekšējās programmas, kuras zina, ka ir jāsargā sevi no attiecībām ar vīrieti, jo tas ir bīstami.
Taisnība ir tāda, ka sirds dziļumos viņa pati sevi sargā no tā, pēc kā ārēji skumst.
Problēmas, kas raisa šīs bailes sievietē var būt dažādas: agresīvs tēvs vai tēvs – atkarībnieks, kurš mājās ienesa daudz sāpes un ciešanas. Tāpat arī tēva neesamība vai tieši otrādi, viņa vēljoprojām ir sava tēva mazā meitiņa.
Vai tas, ko viņa redzēja savām acīm bērnībā, arī mātes stāstītais par to, kādi ir vīrieši, – neuzticami, nodevēji utt. var ietekmēt meitas bailes no partnerattiecībām.
Tikai tad, kad sieviete būs tikusi galā ar saviem primāriem uzdevumiem, un tas ir – saprast, iepazīt pašai sevi un saprast, kādi iekšēji uzstādījumi, pārliecības, bailes traucē viņai izveidot tuvas attiecības. Kad sieviete dziedināt sevi, ieskatīsies savā pašapziņā, izkļūt no vecāku attiecību stereotipiem, izies līdz galam separāciju ar vecākiem, viņai zudīs vajadzība aizsargāties no tuvības un attiecībām. .
Lai izveidotu laulību ir skaidri jāsaprot, kas tu pats esi.
Nereti tikko sieviete pavērš visu savu enerģiju uz sevi, – sāk pievērsties savām interesēm, izkopt hobijus, iepazīst savu ķermeni, sāk saprast savas velmes, pievēršas draugiem, – sāk dzīvot piepildītu un apmierinātu dzīvi, saprot, ko tieši no dzīves viņa sagaida, tā uzrodas viņas mīļotais cilvēks. Atnāk viegli un negaidīti.
Nereti tieši “neīstais” partneris, tas, kurš liek ciest un dzīvot sāpēs, pievērš sievieti sevis meklējumiem.
