NEPATEICĪGS CILVĒKS NĒSĀ SKĀBU SEJAS IZTEIKSMI..

Tas, kuram ir viss: gan materiālie labumi, gan veselība, – bet viņš tā vietā, lai pateiktos Dievam, izsaka pretenzijas un izvirza jaunas prasības, burkšķ un sten, viennozīmīgi, gatavo sevi agrāk vai vēlāk nonākt vietā, kur dzīve nešķitīs vairs skaista…

Cilvēks, kurš zina, kas ir Pateicība, gūst apmierinājumu no visa un par visu, kas viņam ir, vienmēr redz savu dzīvi, kā ārkārtīgi bagātu, dāsnu, mīlestības pilnu.

– kāpēc daudzi cilvēki, neskatoties uz visu, kas tiem ir, izjūt skumjas?

– redzot cilvēku, kurš dzīvo bailēs, rūgtumā, vilšanās sajūtā un skumjās un neapzinās, ka katram cilvēkam ir pilnīgi viss, ko tas ir pelnījis vai kas tam pienākas katru mīļu mirkli, zini, ka viņa dzīvē vienkārši nav Dieva..Viņš tam ir aizvēris durvis.

Ja mēs neprotam redzēt, izjust pateicību par visu, ko mums dod Dievs, pukstam, sūdzamies, izsakām pretenzijas, tad mums tiek sūtīti pārbaudījumi, kas liek pārskatīt savu attieksmi.

Tie, kam ir tāda sajūta, ka ir sastinguši, iestiguši, kas pastāvīgi sūkstās un rūgst, agrāk vai vēlāk izjūt maigāku vai stingru pērienu no Visuma, lai šajā dzīvē atdotu kaut daļas savas pateicības.
Bet ja pēriena nav, tas pat ir vēl sliktāk, jo par visu var nākties vienlaicīgi norēķināties nākošajā dzīvē.

– vai čīkstēšana var kļūt par ieradumu?

– kļūst par ieradumu, jo aiz katras sūdzēšanās seko jauna sūdzēšanās un aiz katras pretenzijas nāk jauna. Tas, kurš sēj sūdzības, ēdīs savas slimības. Bet tas, kurš sēj Pateicību, baudīs labklājības augļus.

Ir tādi cilvēki, lai cik Dievs tiem dotu Svētības, viņi to neredz. Ar laiku no šiem cilvēkiem Svētība atkāpjas, kā kair kas lieka un nenovērtēts..

Avots: EZOPAGE.COM
Tulkoja un koreģeja: OmShanti