fbpx

NEPIEĶERŠANĀS LIKUMS

Nepieķer­šanās likums. Šis likums paredz, ka, lai materiālajā Visumā kaut ko iegūtu, tev jāatturas no pieķeršanās šai lietai vai parādībai. Tas ne­nozīmē, ka tev jāatsakās no nodoma īstenot savu vēlmi. Tev nav jāatsakās nedz no nodoma, nedz no vēlmes. Tu tikai nedrīksti PIEĶERTIES REZULTĀTAM.

Šādai attieksmei ir ļoti liels spēks. Jau ta­jā pašā brīdī, kad tu beidzot būsi atbrīvojies no pieķeršanās rezultātam un ja tavs nodoms būs mērķtiecīgs, tava vēlme piepildīsies.
Ja tu neesi pieķēries rezultātam, tu vari iegūt visu, ko vien vēlies, jo nepieķeršanās nav nekas cits, kā nesatricināma TICĪBA savai patiesajai būtībai.

Pieķeršanās, savukārt, ir balstīta uz BAILĒM un NEDROŠĪBAS SAJŪTU, bet vajadzības pēc dro­šības — uz savas patiesās būtības nepazīšanu.
Turības, pārticības un citu materiālo vērtību avots ir būtība — apziņa, kas zina, kā piepildīt ikvienu vēlmi. Viss pārējais — automašīnas, mājas, nauda, drēbes, lidmašīnas — ir tikai at­ribūti. Šie atribūti ir nepastāvīgi, tie nāk un iet. Tveršanās pie šiem atribūtiem ir kā apmešanās uz kartes, nevis konkrētā vietā. Tie rada ne­mieru un beigu beigās cilvēks jūtas sekls un iztukšots, jo tu esi pārdevis savu būtību, pretī saņemot būtības atribūtus.

Pieķeršanās saknes ir meklējamas APZIŅAS NABADZĪBĀ, jo cilvēks parasti pieķeras atribū­tiem un simboliem.

Nepieķeršanās ir tas pats, kas apziņas bagātība, jo nepieķeršanās dāvā radošu brīvību. Prieks un smiekli apciemo tikai to, kas rīkojas bez pieķeršanās rezultātam. Un tad arī turības atribūti rodas paši no sevis, neprasot no tevis vismazāko piepūli. Tie, kuri nespēj atsacīties no pieķeršanās, ir bezpalī­dzības, bezcerības, pasaulīgu vajadzību, sīku­mainu bažu, klusa izmisuma un nopietnības gūstekņi. Visas šīs parādības ir mūsu viduvējās ikdienišķības un trūcīgās apziņas pazīmes.

Patiesi bagāta apziņa nozīmē spēju iegūt visu, ko vēlies un kad vien vēlies, pieliekot mi­nimālas pūles. Lai tu varētu balstīties uz šo pieredzi, tev jābalstās uz viedo neziņu. Un ša­jā neziņā tev pavērsies iespējas radīt visu, ko vēlies.

Cilvēki nespēj vien beigt meklēt drošību, bet ar laiku tu sapratīsi, ka drošības meklēju­miem ir ļoti gaistoši panākumi. Pieķeršanās naudai ir nedrošības pazīme.
Tu vari teikt: “Kad man būs X dolāru, varēšu justies droši. Tad vecumdienās es būšu materiāli neatkarīgs un varēšu darīt to, ko vēlos.” Bet tā nekad ne­notiek. Nekad.

Tie, kas meklē drošību, dara to visu mūžu un tā ari neatrod..
Tā ir izvairīga un īslaicīga, jo nauda vien nespēj sniegt drošības sajūtu. Neatkarīgi no tā, cik daudz naudas ir tavā bankas kontā, pieķeršanās naudai vienmēr ir saistīta ar nedrošības sajūtu. Patiesībā visba­gātākie pasaules cilvēki izjūt visspēcīgāko ne­drošības sajūtu.

Drošības meklējumi ir ILUZIORI. Saskaņā ar senajām garīgajām tradīcijām risinājums ir viedajā nedrošībā jeb viedajā neziņā. Drošības un skaidrības meklējumi nav nekas cits kā pie­ķeršanās zināmajam un pazīstamajam.

Ko mēs apzīstam un zinām? Mēs pazīstam savu pa­gātni. Pazīstamais un ierastais ir cietums ar pagātnes apstākļu restēm. Tajā nav iespējama izaugsme. Un kur nav izaugsmes, tur ir stag­nācija, entropija, nekārtība un pagrimums.

Savukārt, neziņa ir laba augsne radošajam potenciālam un brīvībai. Nezināšana nozīmē katru mirkli sastapt kaut ko jaunu, nezināmu. Nezināmais ir vienmēr svaigā, vienmēr jau­nā un vienmēr jaunām izpausmē atvērtā visu iespēju valstība. Ja nebūtu neziņas un nezinā­mā, dzīve būtu garlaicīgs novecojušu atmiņu atkārtojums. Pagātnes upuru galvenais mocī­tājs ir tā viņu personības daļa, kas palikusi pāri no vakardienas.

Atsakies no pieķeršanās zināmajam un pa­zīstamajam, dodies pretī nezināmajam un tu nokļūsi visu iespēju valstībā. Daļa no vēlmes un gatavības saskarties ar nezināmo ir viedā
neziņa. Tas nozīmē, ka ikviens tavas dzīves mirklis būs satraucošs un noslēpumains pie­dzīvojums. Tu iepazīsi dzīves prieku un sava gara burvību, līksmību, mundrumu un gaviles.

Katra diena visu iespēju valstībā tev var nest satraucošus piedzīvojumus. Ja jūti sevī neziņu, zini, ka tu esi uz pareizā ceļa un ne­padodies. Tev nebūt nevajag skaidri zināt, ko tu darīsi nākamajā nedēļā vai gadā, jo, ja tu nekļūdīgi zināsi, kam jānotiek un pieķersies gaidāmajam, tu vari palaist garām ļoti daudz iespēju.

Viena no visu iespēju valstības iezīmēm ir bezgalīgs un neierobežots samērs. Šajā valstībā var rasties bezgalīgi daudz telpisku un laicīgu notikumu, pateicoties kuriem, iespējams sa­sniegt plānoto rezultātu. Bet, ja tu esi kaut kam pieķēries, tavi nodomi neizbēgami sāk riņķot pa apli nemainīgā prātā un tu zaudē elastību, kreativitāti (radošumu) un spontānumu, kas rak­sturīgi visu iespēju valstībai. Ja tu esi kaut kam pieķēries, tava vēlme zaudē elastību un mainī­gumu, iesalst nekustīgā masā un traucē rado­šajam procesam.

Kas attiecas uz mērķu noteikšanu, ne­pieķeršanās likums nav pretrunā nodoma un vēlmes likumam. Tev vēl aizvien padomā ir virzīties noteiktā virzienā, tev vēl aizvien ir noteikts mērķis. Taču ceļā no punkta A līdz punktam B ir bezgalīgi daudz iespēju. Ja tu ļaujies neziņai, tu vari mainīt virzienu, ja pēkšņi tev radies augstāks ideāls vai kaut kas šķiet aizraujošāks un interesantāks. Ļaujoties neziņai, tu vairs necentīsies par katru cenu īs­tenot savu problēmas atrisināšanas modeli un nepalaidīsi garām iespējas.

Nepieķeršanās likums veicina izaugsmes procesu. Ja tu esi izpratis šo likumu, tu vairs nejūti vajadzību par katru cenu atrisināt prob­lēmu, jo tā tu vari radīt tikai jaunas problē­mas. Pievērs uzmanību nezinās stāvoklim. Gaidot, kamēr problēmas atrisinājums atnāks pie tevis no haosa un jucekļa, tu esi pakļauts neziņai, taču risinājums, kas iznirst no haosa, ir pasakains un burvīgs.

Neziņas laukā gatavība notiekošajam sa­tiekas ar tavu mērķi un nodomu un ļauj tev iz­mantot iespēju. Kas ir iespēja? Katrā problēmā, ar ko tu savā dzīvē saskāries, slēpjas iespēja. Katra problēma ir iespēja kaut ko iegūt. Ja tu dzīvo ar šādu uztveri, tu esi atvērts neskaitā­mām iespējām un ar tevi var notikt noslēpumai­nais, brīnumainais, aizraujošais un neparastais.

Uz visām problēmām, kas atgadās tavā dzīvē, tu vari skatīties kā uz iespējām, no ku­rām tu vari kaut ko gūt. Viedas neziņas stā­voklis ļauj tev nepalaist šīs iespējas garām. Risinājums pats atnāks pie tevis, ja vien tu būsi gatavs izmantot iespēju.

Cilvēki bieži piemin “veiksmi”. Veiksme ir iespējas sastapšanās ar to izmantot gatavu cil­vēku. Ja tam vēl pievienojas modrība pret to, kas notiek haosā, pats no sevis parādās kā tev, tā citiem cilvēkiem labvēlīgs un attīstību veici­nošs risinājums. Un šī veiksmes recepte ir bal­stīta uz nepieķeršanās likumu.

Fragments no Dīpaka Čopras “Septiņi garīgas veiksmes likumi”
kopēts: Gara Vasara