Nomet savas ego bruņas.

by | Okt 29, 2021 | Attiecibas, Es un sajūtu pasaule, Mani raksti

Mācies.. Nomet savas ego bruņas. Tās vairāk nav labs vairogs.

Ir pēdējais brīdis cilvēkiem apgūt savu iekšpasauli, savienoties ar patieso spēka vietu, kura atrodas katrā pašā. Zināt, ka tevī ir šis galvanais centrs, caur kuru cilvēkam ir paredzēts prast ik mirkli nonākt savienojumā ar vertikālo, Dievišķo enerģiju.
Tas ir vienīgais veids uz Zemes, kā just aizsardzību, drošības sajūtu, mieru, uzticēšanos un bezgalīgu mīlestību pār sevi. Tā ir vienīgā cilvēka drošības sala – iekšējais centrs.

Tikai tā cilvēks var ieiet uzticībā, apklust, būt savā kodolā un atļaujot Visumam kārtot lietas.
Tikai tad, kad cilvēks apklust, apklust viņa bailes, prāts, ego un cilvēks sāk ieraudzīt un vērot, kā Dievs tur savu roku, visu sakārto..

Daudziem cilvēkiem ir jūtīgums, taču ja viņa iekšējais centrs strādā tikai horizontāli, – tiek ņemta enerģija vai apmainās ar enerģiju tikai horizontālā plaknē, tad citu cilvēku sajūtas ies caur viņu un tas metīs atpakaļ ciešanās, bailēs, stresā, velmē visu nokontrolēt, noturēt veco. Dzīvošana horizontā – tā ir dzīvošana spriedzē, mūžīgā cīņā, sāncensībās un bailēs. Tā ir mazā elle un mūžīgs ceļš arī nekurieni…

Tie cilvēki, kuri ir noskaņojušies uz vertikālo kanālu, prot apstāties un apklust, just. Viņi prot ieiet savā centrā, kurā mīt kluss miers. Viņi spēj piedalīties visā caur savu iekšējo stabilitāti, uzticoties un pieņemšanā esot.

Var un vajag būt aktīvam sabiedrības loceklim, taču ir ļoti svarīgi vai visi kolektīvi esam šobrid vadāmi vai rikojamies savu iekšējo sajūtu un impulsu vadīti.
Mēs visi redzam, ka šobrīd cilvēki baros virzās ar aktīvi viņos kultivētām bailēm, visi drudžaini peld uz nekurieni..esam aizsietām acīm, daram kā liek un pat neaizdomājamies pajautāt kates sev vai tas, ko izvēlas “plūsmas vaditājs” sakrīt ar manis paša sajūtām. Vai spējam būt pieauguši sevī un rīkoties ieklausoties katrs pats sevī – tā ir katra personīgā atbildība.

Mūsos katrā ir kodols, centrs, kurš dots mums, lai savu Gara spēku justu un stipri būtu. Centrs, kurā ir atbildes, kā rīkoties tieši tev, kurp doties, ko darīt un kā būt tieši tev. Nav ārpus mums kāds viens, kurš zina labāk to, ko vajag tev.
Bet ja izvēlamies dzīvot tikai ārpusē, tad būsim godīgi – esam pelnījuši būt nekurienē, mēs sen jau esam akli sekotāji. Paši labprātīgi vienmēr esam vēlējušies, lai atbildību uzņemas kāds cits, tā bija ērti..
Tad arī jārēķinās, ka vadātāji pie vadāmajiem ir pieraduši un ir nespēj atreikties no varenības vest katrs sev vēlamajā virzienā.

Kamēr tu esi vadāms, tu nevari dusmoties. Tu esi noslēdzis paklausības vienošanos.

Dzīvošana horizontā lielāko daļu šobrīd ir novedusi pie aklas, drudžainas skraidīšana aizsietām acīm, milzīgas panikas, bailēm, dusmām un neziņas. Tupiks. Tad norāda to, kas bija līdz šim mūsu patiesās vērtības – tikai matērija, pasaule ap mums, ārpus mums. Un dzīvošana ļaujoties citu atbildīgumam.

Tas parāda to, ka mēs pavisam maz pievērsām uzmanību dziļumam sevī, nemācījāmies un nebijām draugos paši ar sevi.
Cik daudz no mums līdz šim nebijām “mājās”, nemācījāmies veidot kontaktu ar sevi, nemācījāmies just, izprast savas sajūtas, uzticēties ķermeņa valodai, ieklausīties savā iekšējā balsī un savienoties caur sevi ar Visuma plūsmu. To plūsmu, kura ir pilna atbilžu, Vieduma, miera..To kodolu, kurš ir katra cilvēka spēka vieta.

Tā vietā esam bijuši sabiedrība, kuras mērķis ir dzīvot vīrišķās enerģijās – panākt, sasniegt, konkurēt, izcīnīt, uzvarēt. Esam sakrājuši uzvaras, aiz kurām stāv smags darbs, bet iztrūkst dziļāka seguma, dziļākas jēgas… Nav paša galvenā – vienotība ar sevi, savu iekšējo centru. Bez tā cilvēks ir ļoti trausls, viegli izsitams no līdzsvara, lai arī ar cik trofejām apkāries..

Neko mūsu iekšpasaulē nerada jaunu nezināmas situācijas priekšā. Tas, ar ko esam bijuši piepildīti vienmēr, šobrīd akcentējas.
Ja cilvēks bija pieradis visu uzlūkot ar aizdomām, aizvērts, ir pilns baiļu un agresijas, tad tagad tas viss tikai akcentējas un iznāk virspusē. Tagad redzam, ar ko vienmēr esam bijuši piepildīti.

Tas, kurš iepriekš dzīvojot mācījās arī sevi, – apguva savu “iekšpasaules” dzīvi, mācījās dzīvot apzinātu dzīvi, mācījās būt savā centrā-savā spēka vietā, prata noskaņoties, ieiet savienojumā vertikālā plūsmā, šobrīd spēj saglabāt mieru un skaidru prātu.

Jā, izaicinājums liels šobrīd ir visiem, taču gatavība izdzīvot šo izaicinājumu gan ļoti dažāda.

Mācies apklust, mācies sevi, mācies nonākt savā spēka vietā. Patvērums ir katram pašam sevī.

Mācies.. Nomet savas ego bruņas. Tās vairāk nav labs vairogs.

Kristīne Om Shanti