fbpx

NOST AR KAUNU

Atbrīvoties no kauna sajūtas, nenozīmē būt bezkaunīgam. Kauns patiesībā ir sajūta, ka Tu neesi gana labs un kaut kā cienīgs. Nevis Tavas izvēles vai rīcība, bet Tu kā personība. Kauns, kā ierasti ir pieņemts, nav nožēla par izdarīto, tā vairāk ir vainas apziņa. Kaunoties, Tu apšaubi savu vērtību, izvēles un to, vai esi cienīgs būt mīlēts un pieņemts.
Kauns iezogas prātā pa dažādiem ceļiem un formām. Bieži vien tas ir tik nepamanāms, ka Tu nemaz neapjaut tā klātbūtni un nemitīgo Tevis novērošanu.

Kur tad mājo kauns? Tavā attieksmē pret:
*Ķermeni
Viens no izplatītākajiem kauna tipiem, kurš sevī ietver salīdzināšanu un sava ķermeņa noniecināšanu.
*Sabiedrību
Kauns par saviem uzskatiem, tradīcijām, piederību kādam noteiktam sabiedrības slānim un jebkādu būšanu savādākam nekā ir ierasts lielākajai daļai sabiedrības.
*Attiecībām
Kauns par savu ģimenes modeli, piemēram, par to, ka Tev nav bērnu, partnera vai pietiekami daudz draugu.
*Seksuālajām attiecībām
Kauns par savām seksuālajām vēlmēm vai vispār kauns runāt par šo tēmu kā tādu.
*Karjeru
Sajūta, ka Tu neesi pietiekami veiksmīgs, ka Tavs darbs nav tik vērtīgs vai prestižs kā citiem
*Veselību
Kauns par kādu slimību, veselības stāvokli vai invaliditāti.
*Vecumu
Visbiežāk šis attiecas uz sajūtu, ka Tu esi pārāk vecs.
*Finansēm
Kauns par savu finansiālo stāvokli, par to, ka Tev nav tik daudz materiālo līdzekļu, lai tiktu pieņemts kādā noteiktā sociālajā grupā, par nespēju iegādāties mantas, kuras liecina par noteiktu statusu sabiedrībā.
*Produktivitāte
Kauns par to, ka Tu neesi gana cītīgs, nestrādā pietiekami daudz stundas, lai tiktu novērtēts un atzīts.
*Trauma
Kauna sajūta par kādu traumatisku notikumu Tavā dzīvē, kuram seko vai nu vainas apziņa vai arī sajūta, ka Tu biji pelnījis to , lai ar Tevi tā notiek.

Patiesībā kauns var iezagties tik ļoti nemanāmi, ka Tu to pat nepamani līdz brīdim kamēr sākas nopietnas emocionālās problēmas, kad Tu sāc pievērsties sevis analīzei. Kauns ir tas, kurš rada kompleksus un sevis nepieņemšanu.
Viena no galvenajām problēmām, strādājot ar kauna sajūtu, ir tā, ka tas rodas no lietām, kuras ir ārpus Tavas kontroles. Tu nevari izmainīt to, kādā ģimenē esi piedzimis, kāds ir Tavs ķermenis (šajā brīdī atmet domas par plastiskajām operācijām), iedzimta slimība vai talants, kuru Tu pats nenovērtē. Fakts, ka kaut kas ir ārpus Tavas kontroles, agri vai vēlu noved pie bezpalīdzības, sajūtas, ka Tu esi iesprostots kādā noteiktā situācijā un negatīvas attieksmes pašam pret sevi.

Kaunu ir samērā grūti atpazīt, jo visbiežāk tas tiek jaukts ar citām emocijām un sajūtām. Pāris pazīmes, kuras liecina, ka Tevī mājo kauna sajūta.
*Tu centies iegūt kontroli un varu pār citiem;
*Tevī ir agresija un reizēm arī vardarbīga rīcība pret apkārtējiem;
*Tu noslēdzies no apkārtējās vides;
*Tu pārlieku meklē pieņemšanu un Tevis atzīšanu;
*Nemitīga depresija un nomāktība, kura sakņojas bezpalīdzībā ko mainīt;
*Ēšanas traucējumi;
*Tu apvaino un iebiedē citus;
*Bailes no nepieņemšanas un atstumtības;
*Perfekcionisms.

Atbrīvoties no kauna, nenozīmē, ka Tev ir jāsamierinās ar To kāds Tu esi, jāatmet mērķi un vēlme pilnveidoties. Tas nenozīmē, ka Tu esi ideāls un Tev vairs nav kur augt un attīstīties. Šeit runa ir tikai un vienīgi par pieņemšanu (nevis samierināšanos). Dzīvot bez kauna (nevis par nodarīto, bet neatbilstību kaut kādiem Tevis vai sabiedrības izdomātiem standartiem), nozīmē praktizēt iejūtību pašam pret sevi un apkārtējiem.

Atpazīsti, kas Tevī ir radījis kauna sajūtu, kur tas mājo. Pārstāj izjust kaunu par to, ka Tev ir kauns. Mācies būt iecietīgs un pieņemošs pats pret sevi, jo tikai tā tu vari iemācīties sniegt šādu pašu attieksmi apkārtējiem. Nekritizē un nenosodi, atbrīvojies no nemitīgās vēlmes būt perfektam. Ideālu nav, tas vienmēr ir mainīgs stāvoklis.

Indu Puri