fbpx

Pamēģiniet nemelot.

Pamēģiniet neizdomāt muļķības, attaisnojumus un melus. Pamēģiniet cilvēkiem teikt vienkārši, kā ir. Palūgt, kā ir. Atbildēt, kā ir.
Es labi saprotu, ko es saku. Un saku jums pavisam nopietni.

Pamēģiniet nemelot ne draudzībā, ne ģimenē, ne darbā, ne arī citās attiecībās. Nekur.

Kad kavēsiet tikšanos, neizdomājiet sastrēgumus. Vienkārši kavējiet.
Kad nepatiks draudzenes svārki, sakiet, kurā kleitā viņa izskatās labāk. Ja negaršo mammas pīrāgs, jums taču noteikti garšo viņas pankūkas. Ja paziņa jums rokās liek mīlestību, bet jūsu sirds ir aizņemta – neņemiet.

Ja diena ir beigusies un sākas vakars, tad diena ir beigusies un sākas vakars. Tas arī viss. Neizdomājiet tam sarēžģītus skaidrojumus.

Jūs drīkstat nezināt, kāpēc dzīvē viss ir tieši tā, kā ir.
Taču jūs nedrīkstat melot.
Ne sev. Ne citiem.

Jūs drīkstat jautāt man kāpēc.
Un es paskaidrošu.

Meli ož. Tie smird. Meliem ir neglīta enerģija. Meli iznīcina, pārkrāso un piesmirdina ikvienu telpu – lielu vai mazu. Meliem tas ir vienalga. Dzīvot melos ir kā ..katru dienu dzert piesmakotu, nedzīvu ūdeni. Kādu laiku var. Bet vai vajag?
Meli slēpj, aizsargā un vairo melus. Tie padara neīstu ne tikai apkārtni, notikumus un bojā gaisu – tie padara par neīstu cilvēku.

Lūk, nemelojot, jūs, iespējams, kādu varat sāpināt un kāds var sāpināt jūs, taču nemelojot jūs paliekat īsts.

Pamēģiniet nemelot.

Kopēts: Ieva Brante