fbpx

Piedot sev, – tas ir izprast un atbrīvot.

Kad nevari kādam piedot, meklē to vietu sevī, kur Tu nevari piedot sev. Jā, tieši tā tas strādā.

Dvēseles mērķis nav, lai mēs ciestu…bet gan lai apzinātos to, kas mūs spēj sāpināt (ko vēl neizprotam) un dziedinātos. Pats dziedinašanās ceļš ir dzīves skola.

Apkārtējie mums cilvēki brīnišķīgā veidā palīdz parādīt mūsu pašu ievainojumus.
Katrs cilvēks, kurš ir izraisījis Tevī sāpes, ir norezonējis tieši uz to, kas Tevī jau ir bijis. Jau ir bijusi nepiedošana līdzīgā situācijā.
Respektīvi, – tikai uzspiežot uz augoni ir sāpīgi..

Ja kāds ir aizgriezies, sāpīgi nodevis, tavuprāt, vai savā uzvedībā ir nepatiess un lišķīgs un tas Tevi sāpina – zini, ka ko tādu Tu esi jau iepriekš piedzīvojis un izjutis. Visticamāk, tas bija Bērnībā.
Tur tu nespēji piedot sev to, ka nemācēji sevi aizstāvēt un tagad šīs situācijas atkārtojas atkal un atklal, kā pa spirāli?
Tu esi dusmīgs uz savu mazdūšību, redzi pazemošanu un izsmiešanu savā virzienā, bet otrs, kā dvēsele, iespējams, tieši šādā veidā māca pastāvēt par sevi.

Piedod pats sev, ka toreiz biji mazs bērns un nesaprati, nezināji un arī fiziski nespēji par sevi pastāvēt. Bet tagad, kad esi izaudzis, nekrīti atpakaļ savā mazā bērna atmiņu stāvoklī, iztaisno muguru, iemācies skaidri nospraust savas robežas un paziņot, kas Tev ir un kas nav pieņemams attiecībās ar Tevi.

Meklē, kur Tevī ir nespēja piedot kaut ko pašam sev. Uz ko Tu dusmojoes? – uz savu vājumu, savu neprasmi nospraust robežas, neprasmi atļaut sev sadusmoties, kad otrs rupji pārkāpj robežas, nespēju pateikt “nē”, uz savu naivumu, uz bailēm palikt vienam, kad kļūsi paties?

Piedot sev nozīmē – prast izprast notiekošo, pieņemt to, pārstāt cīnīties un pretoties vai noliegt notikušo. Tās nekad nebūs beigas. Kamēr vien Tev sāp, Tu turpini nēsāt sev līdzi tos cilvēkus savā prātā. Nepabeigtās attiecības liek zaudēt enerģiju. Viss, ko Tu iegūsti dzīvojot pārdzīvojumos un nepiedošanā – zūd ticība sev un ir enerģijas izsīkums.

Pieņemt savas sajūtas, sākt uzticēties sev, atļaut sev par sevi pastāvēt, nozīmē – pieaugt, kļūt stipram savā kodolā, droši justies savās robežās, atļaut sev sevi aizstāvēt.

Tikai tad, kad cilvēks jūtas stiprs sevī, viņam ir viegli pieņemt otra rīcības bez dusmām un aizvainojuma. Un neatļaut otram tās atkārtot savā dzīvē, ja tas nav ētiski vai patīkami Tev.

Nepiedošana ir nespēja izlīgt ar sevi pašu, – tā ir savas vājās pozīcijas otra priekšā nepieņemšana (es paliku pazemots, izsmiets, nodots, pamests, uzmests utt.) Ar otru tur maz sakara. Cilvēks ir patiesībā dusmīgs pats uz sevi..

Kamēr vien cilvēks nespēj pats sev piedot drosmes trūkumu otra nešpetnās uzvedības priekšā, viņā saglabājas aizvainojums vai nepiedošana uz sevi pašu. Tas ir jāierauga.

Piedot sev, – tas ir izprast un atbrīvot.

Kristīne Om Shanti