fbpx

Pieņemšanas zāles..

Visam, kas ir pārdzīvots, var viegli tikt pāri; tam, kas sevî ir apspiests, tikt pāri nav iespējams.

Оšo

Ir svarīgi nebīties no sāpīgām pieredzēm. Stabili nostāvēt uz savām kājām, lai kas arī notiktu.
Jā, kādreiz notikumi un situācijas “uzplēš vecas rētas”. Bet tieši tamdēļ arī šīs situācijas notiek, lai iztīrītu tevī to, no kā Tu pats neesi atbrīvojies.
Piemēram, situācija liek piedzīvot vilšanos kādā no jomām un šķiet, ka vainojami cilvēki, kas to radīja. Patiesībā šie cilvēki ir sūtīti, lai Tu vēlreiz un apzināti izietu cauri šai situācijai, kura, līdzīga, ir reiz jau notikusi, bet Tu to tad neatrisināji.
Toreiz nepietika Tev resursu, lai risinājumu rastu un situāciju izbeigtu ar skaidru sapratni. Tu nobijies, sadusmojies, aizvēries, nebiji tik stiprs, vai vienkārši aizbēgi un aizvēries. Bet pati situācija sekos Tev visu dzīvi, kamer Tu tai neiedosi risinājumu, neaiziesi ar mīlestību un piedošanu.

Kādreiz mēs nesam līdzi sev šos eksāmenus pat no iepriekšējām dzīvēm.
Kādreiz šajā iemiesojumā gadiem atkārtojas līdzīgas situācijas. Un tās visas, kā likums, ir SEKAS, nevis iemesls jaunai pieredzei.

Atkārtojošās situācija ir Tavas paša dvēseles lūgums: lūdzu, izej šo mācību ar mīlestību un atbrīvo manī vietu gaismai..

Varam mēs pretoties visu dzīvi un dumpoties. Tā daudzi arī dzīvo. Varam dusmoties, noliegt vai vainot citus, bet..tas aplis tad nekad arī nebeigsies un Tev liksies, ka traki smags mūžiņš ir jādzīvo. Patiesībā – Tu vienkārši esi spītīgs un negribi mācīties..

Dzīvē šajà nav nekā nepareiza vai greizs. Dievs nekļūdas un Dvēsele pati sev uzdevumus nākot uz zemi ir sarakstījusi.
Viss notiek mūsu Augstākam labumam.

Un tikai pieņemot pietiekami pazemīgu stāvokli esot uz zemes, ar to domāju – kā skolnieki uzvedīsimies, ne egoisti, kuru galvenais uzdevums ir prast pēc iespējas vairāk un labāk patērēt ..ieraudzīsim, cik ļoti liela mīlestība uz katru no mums tiek sūtīta, lūdzot savu dvēseli gaismā turēt.

Nav sliktu notikumu. Ir notikumi, kuri modina mūsu apzināšanos.
Ja ir jānotiek sliktiem notikumiem, lai mēs sāktu domāt un apzinātos, ko darām pret Dievišķiem likumiem..tad nav patiesībā neviena, ko vainot, kā savu nevēlēšanos atsaukties paša dvēselei

Izvēloties neiet savu uzlikto mācību, mēs pagarinām savu atrašanos vienā klasē un laipām sev iespēju tikt klāt pie deserta..pozitīviem notikumiem, mīlestības, pārticības, iespējām, veiksmes utt.

Kamēr nav paēsts pamatēdiens, pie saldā netiek..

Kādreiz lieli satricinājumi dzīvē notiek cilvēkiem ar lielu Dvēseles briedumu kā eksāmens, lai pārbaudītu vai iekšējais miers ir stabils un nekas nespēj izprovicēt mainīt iekšējo pasaules redzējumu. Šie notikumi neatkārtojas, ja pēc tiem nav vajadzības.

Daudz sāpju, tā ir liela spītība un nevēlēšanās sevī redzēt kādu no patiesībam, kuru mums rāda dzīves ekrāns.

Skolnieki mēs esam. Un drīkstam un vajag būt pozitīviem un pateicīgiem ejot cauri savām dzīves pieredzēm. Tā mēs augam. Tas viss ir forši un normāli!

OmShanti