fbpx

REIZ BIJA LAIMĪGS CILVĒKS..

Un reiz bija kāds cilvēks, kurš visu savu dzīvi bija Laimīgs.

Viņš visu laiku smaidīja, smējās, neviens un nekad to bēdīgi nebija redzējis.
Kāds no draugiem uzdeva jautājumu:
– Klau, kā Tev tas izdodas – būt visu laiku priecīgā noskaņojumā? Kur slēpjas noslēpums?

Un šis clvēks atbildēja pavisam vienkārši:
– Kādreiz arī es reizēm biju tik pat skumjš un bēdīgs, kàds mēdzi būt Tu. Un pēkšņi pār mani nāca apgaismība: TĀ TAČU IR MANA IZVĒLE, MANA DZĪVE! Un es taču izdaru šo uzvēli katru mīļu dienu, katru stundu, minūti!

Kopš tā laika mostoties es jautāju sev:
– Ko izvēlos šodien: skumt vai priecāties?

Dzīve tāpat ritēs savu gaitu. Un tā būs visāda. Garantijas vēstules neviens uz zemi nākot neizdala.
Ejot cauri ar prieku, es piešķiru kaut kādu neizskaidrojamu vieglumu.
Es noņemu nopietnību, kuru iepriekš piešķiru tiem notikumiem, kuri mani biedēja.

Iemācoties smieties par sevi un situācijām, kurās nonāku, es sapratu, ka vislielāko problēmu dažkārt rada tieši mana nopietnā, drūmā un savilktā sejas izteiksme un, ka tieši tādu pašu man pretim rādija dzīve – izmisumu, noslēgšanos, dusmas, pretenzijas un apvainošanos uz to. Bet, kad es sāku smaidīt, viss ktkā, varbūt tieši tāpat, bet man saprotamāk risinājās.

Es saku sadarboties ar dzīvi tā vietā, lai to kontrolētu ar savām bailēm..Un tā veljoprojām ir tā pati mana dzīve!

Tikai skatos es pavisam priecīgi!

%d bloggers like this: