fbpx

Sievietes un vīrieša pieaugšana..

Sieviete aug tikai tur, kur viņu ieskauj mīlestība, kur viņa jūtas droši, pasargāta, kur viņa var atslābt.
Vīrietis aug caur atbildību.

Tāpēc audzinot meitas, par viņām vajag ļoti rūpēties, gādāt, ieklausīties viņas vēlmēs un sadzirdēt viņas sajūtu pasauli. Svarīgi ir neaizvērt meiteni ciet ar nevērību, viņas emociju izsmiešanu vai neatzīšanu. Svarīgi ir iedot drošības, pleca sajūtu.
Tāda sieviete izaugot apzināsies savu iekšējo bagātību, nedzīvos koncentrējoties tikai uz ārējiem dotumiem un būs labas enerģijas nesēja.

Bet zēnam vajag pavisam ko citu – viņam vajag ticēt. Ir jāiemāca zēnu paļauties uz sevi, uzņemties atbildību, būt stipram garā. Zēnu slavē par reāliem veikumu, par pieņemtiem lēmumiem, par padarīto, par redzamo darbu.

Kad zēnu slavē par paveikto, tas audzē ticību saviem spēkiem. Meitenīti māca, ka viņa ir laba bez centības. Un iemāca, ka mīlestība nav jānopelna, jāizubago. Tad milestiba dabīgi atveras meitenē.

Ja maza meitene piedzīvo pazemojumus, atraidījumu, ja viņai tiek mācīta caur mammas piemēru dzīvot vīrišķās enerģijās, ar augstu atbildības sajūtu un trauksmi par visu, tāda sieviete nepieaug…viņam paliek mūžam maza, glābjama, pieprasoša, kritiska un nelaimīga meitene pieaugušas sievietes čaulā. Tādai sievietei šķiet nav iekšējā kodola, nav miera ar sevi, nav harmonijas sajūtas..nav sievišķā spēka.
Lai sieviete pieaugtu, viņai ir jāiemācās atslābt..radīt vidi, kurā tā var justies..jāprot aiziet no degradējošas vides…jākļūst patiesai savā sajūtu pasaulē, ko jūtu – to realizēju tūdaļ. Bet ne egoistiski metot otram virsū savu neapmierinātību, tas ir par egoismu. Es runāju par spēju būt godīgai, tīrai, patiesai un mierpilni, bez vainas sajūtas un kauna vai bailēm no nosodījuma, pastāstīt, ko Tu jūti..ko Tu negribi, kā Tu nevelies, kā tiek pārkāptas Tavas robežas..kā Tev sāp, kaste i sadusmo.

Nepieauguši meitene nespēj izveidot skaistas, uzticības pilnas, uz emocionālu tuvību balstītas attiecības. Viņa uzvedas kā maza meitene, – pieprasa no vīrieša to, ko nedabūja no vecākiem..ir kaprīza, apvainojas, manipulē, neatveras, neuzticas, bēg no attiecībām un patiesa tuvība viņu tikai biedē. Patiesa tuvība paredzēta pieaugušu cilvēku attiecībās..

Vīrietis, par kuru visu laiku uztraucas mamma vai kuru mamma ir kritizējusi, neticējusi viņam, var tā arī palikt par zēnu..kurš nepieaugs kā vīrietis, kurš nebūs sapratis un iemācījies ticēt un paļauties uz sevi, kļūt patstāvīgs gan lēmumos, gan rīcībās. Viņš neapzināti nepārtraukti meklēs atbalstu ārpus sevis, ne sevī pašā.
Dusmosies, kad atbalstu nedabujis, iekšēji klusi nēsās aizvainojumu, dusmas un agresiju. Viņš pieprasīs sevis balstu un drošības sajūtu un meklēs to sievietēs (kā mātē), vadītājā darbā vai iekš skolotājiem un Guru. Nepārtraukti meklēs kādu, kam pieķerties pie rokas, jo pats savu dzīvi dzīvot pastāvīgi baidīsies un nevēlēsies..baidīsies kļūdīties, baidīsies riskēt, baidīsies no atbildības sajūtas, jo pastāv taču risks izgāzties un no tā puikam ir ļoti bail..baidīsies pazaudēt sevi..baidīsies, ka no viņa kaut ko prasīs..

Nepārtraukti būs sajūta, ka ir kāds, kurš noteikti zin labāk, kà tieši un ko tieši viņam vajadzētu izdarīt, lai dzīve sakārtotos. Jo mazs bērns ir gatavs norādījumiem un izpildīt tos…kamēr pieaudzis cilvēks norādes dod pats sev.

Paradoksāli, – jo vairāk vīrietis ir nepieaudzis un mazs puika, jo vairāk viņam ir tendence apvainoties, dusmoties, aizsvities, uzvilkties par niekiem, kritizēt un nosodīt, būt agresīvam pret sievieti..jo viņš taču jūtas bezspēcīgs, kā mazs puika.

Tāds vīrietis ir bez darba, nevar atrast darbu un dziļā patiesibā nemaz negrib strādāt, jo ir taču maziņš..grib, lai rūpējas par viņu. Viņš cenšas, bet nekas nesanāk..visi darbi ir aizņemti, nekur viņu neņem utt. Un visi tie, kas nepaņem darbā arī ir stulbi.. Un vispār visa dzīve netaisnīga. Tieši viņam kaut kā ļoti neveicas..taču sevī vainu viņš neredz.
Tādam vīrietim ir viegli, viņš bez kauna un vainas sajūtas var dzīvot uz sievietes rēķina. Kā mazs puika mammas padusē..

Lielāko viņa dzīves laiku var aizņemt rūpes par sevi..savu fizisko ķermeni, saviem hobijiem. Viņš dāsni apbalvo sevi ar visu, kas ir svarīgs viņam, bet absolūti neprot redzēt un dot no sirds otram, partnerei rūpes, uzmanību, finanses, emocionālu un fizisku atbalstu.

Otrs variants ir nodalīties no reālās dzīves, aizbēgt kalnos, laikos un būt par varoni sev..jo sabiedrība ir slikta, viņš tur neiederas, tā ir uzbrūkoša, netaisnīga, agresīva un viņš tic tam, ka tieši viņš ir izredzēts un tur neiederas. Nodaloties taču var veikli aizbēgt no atbildības..par visiem un visu.

Viņš redz vainu visos ārpus sevis un ir dusmīgs uz pastāvošo iekārtu, reliģiju, valsts sistēmu, laiku, sievietes visas ir dumjas utt..
Patiesi dusmas ir tikai uz vienu sieviete no kuras viņš tā arī nav paspējis atdalīties ar nabas saiti un nav nostājies pretim ne vairs kā dēls-mazs puika, bet kā dēls-pieaudzis cilvēks.

Jo vīrietis ir pieaugušaks, jo atbildīgāks, jo platāki pleci un jūtams iekšējs kodols, ticība sev, saviem spēkiem, jauda, risks liekas pievilcīgs, veidojas bizness, nāk labklājība, labprāt būvē un veido attiecības, pie tam – stabilas partnerattiecības. Ir vīrietis ar harizmu un to nevar nedz notēlot, nedz nospēlēt. Kurš tic sev, tas enerģiju patur sevī..

Vīrietis izaug tikai tad, kad sāk rūpēties un uzņemties atbildību un dara to ar apziņu – es esmu tas, kurš to var, es esmu vecis, man ir paveicies, ka man Dievs ir uzticējis kādu, par ko rūpēties. Atbildība ir vīrieša platos plecos ielikta no dabas..

Lai mēs izaugtu par harmoniskās personībām, mums pastāvīgi ir jānoiet ceļš no maza bērna līdz pieaugušam cilvēkam.

Cilvēks ir pieaudzis, kad viņš paziņo: es pats! Es esmu atbildīgs par savu dzīvi. Es to veidoju.

Pieaudzis vīrietis iedos sievietes drošības sajūtu un telpu, kurā viņa būs atvērta, mīloša un dalīsies ar labāko, kas ir viņā.
Pieaugusi sieviete piesaistīs pieaugušu partneri un būs jaudīga enerģijas bumba savam mīļotam vīrietim.

Mēs viens otram esam ļoti vajadzīgi. Veseli, pieauguši, spēcīgi katrs savā spēkā – vīrietis vīrišķajā un sieviete sievišķajā. Tikai tad attiecības ir augošas un tās kalpo par platformu abu partneri izaugsmei.

Kad satiekas divi bērniņi, viņi spēlējas, cīnās, kaujās, dala, katrs velk uz savu pusi smiltis..un aug tikai mirklī, kad sāk viens otru skaidri pētīt un redzēt sevi.

OmShanti