fbpx

Šobrīd retais mēģina izlikties, ka pasaule nemainās.

Šobrīd retais mēģina izlikties, ka pasaule nemainās. Tos, kuri nespēj pāriet uz jauno “realitāti”, varēs atpazīt pēc ļoti pacietīgas turēšanās pie materiālām vērtībām, pie tā, kas sakrāts uz Zemes.

Robeža starp matēriju un garīgumu tiks nojaukta. Nepamanot mēs paši bijām šīs divas lietas nodalījuši.
Šobrīd mūs visus pārbauda..

Būtībā, viss tas, ko cilvēks nespēj paņemt sev līdzi pametot ķermeni, ir laicīgs un dots tikai, lai varam izbaudīt Zemes dzīves pievienoto vērtību. Kādam skaisti – tas ir būt dabā, citam vajag krūzīti ar zelta maliņu. Un mēs varam iedot sev kāroto, tas nav nedz noziegums, nedz nosodāmi. Taču tas, ko mēs radam, paliks šeit un nevajadzētu radīt līdz ar mantu ārkārtīgu pieķeršanos tai.
Daba rada pati sevi un daba nevienam nepieder. Tā mums būtu jāizturas vai jāuztver savu ieguldījumu Zemes dzīvē.
Ir lietas, kuru iegūšanai mēs patērējam milzīgi daudz laika, lai nopelnītu, lai sakrātu, lai iegādātos.
Bet cilvēkam ir raksturīgi iegūto saukt par savējo, redzēt kā savējo un arī atstājot Zemi, uztvert to kā savējo. Tas nekas, ka atnāks jauns īpašnieks un nosauks atkal par “savējo” un tā šī spēle turpināsies bezgalīgi.
Pieķeršanās matērijai sabojā visu spēles garšu..

Uz Zemes, kad mēs aizejam, dzīvs paliek tikai tas, ko mēs atstājam cilvēku sirdīs. Pārējās mantas kāds cits nosauks savā vārdā.

Jaunajà pasaulē nedalīs vērtības. Nauda un garīgums nebūs divas atsevišķas izvēles cilvēka dzīvē. Nauda un garīgums netiks dalīti.

Mainīsies izpratne par garīgumu.
Ja kādreiz ar garīgumu mēs sapratām – baznīca, reliģija, konfesija. Vēlāk – joga, meditācija, dažādas prakses, tad šobrīd šis pats garīgums nozīmēs – cik tuvu es esmu pats sev, cik vienots esmu ar savu Dvēseli un cik godīgs es spēju būt. Ar sevi, ar citiem.
Garīgums nebūs prakses un mīlestības izkalpošanās savu elku priekšā.
Garīgums sākas ar izvēli – es skatos uz pasauli tikai caur prātu vai caur savu sirdi.

•Es sadusmojos sava ego vadīts vai nobijos, ka otrs ir spēcīgāks, varenāks, labāks par mani un sāku manipulēt?
•Mani izsita no līdzsvara otra cilvēka emocijas vai es vienkārši aizstāvos?
•Es patiesībā sajutu skaudību un zem tā slēpjas mana zemā pašvērtības sajūta vai man patiešām nepatīk tas, ko otrs cilvēks rada un es viņam to pateicu?
•Es esmu kopā ar savu partneri izdevīguma dēļ vai patiešām mīlu šo cilvēku no visas sirds un vēlos ieguldīties šajās attiecībās arī no savas puses?

Godīgums ar sevi drīz kļūs par modes lietu. Būs semināri, kursi un arī paši cilvēki sāks skaļi dižoties ar savu spēju un prasmi būt godīgam. Jau tagad varam redzēt tādu vārdu kā “mindset”. Runās tautā pazīstami cilvēki, stāstīs savas sajūtas un tas šķitīs tik spēkpilni. Vēlāk tā būs pašsaprotama normu, kam patiesībā tā būtu bijis jābūt vienmēr.

Cilvēki nevēlēsies melot, jo neredzēs vairāk tajā nedz savu veiklumu, nedz izdevīgumu, nedz spēku vai drosmi. Mēs kļūsim paši sev un viens otram caurredzami.

Jau tagad arvien skaidrāk sajūtam un redzam cilvēkus, kuru nav patiesi, godīgi, atvērti, kuri slēpjas, izliekas, nēsā maskas..Nē, ar laiku nebūs arī vairāk nosodījuma. Būs aizvien lielāka līdzjūtība par to, ka otrs ir iestidzis pats savā ilūzijā un viņam vēl ceļš ejams līdz tiks no tā laukā. Līdzjūtība otra centieniem izprasīt uzmanību, mīlestību, atzinību izliekoties par to, kas viņš nav.

Tamdēļ arī atkritīs vēlme un vajadzība šikot, mēģināt pārspēt citus it visā, ka pa priekšu ies cilvēciskās vērtības. Mēs skaidrāk redzēsim, jutīsim, sapratīsim viens otru un sākumā tas biedēs. Biedēs gan tos, kas modīsies pirmie un redzēs skaidru bildi, kas var būt visai nepatīkama un biedējoša, gan tos, kas modīsies pēdējie un apzināsies, ka ir kļuvuši “causpīdīgi”.

Kam būs, ir visgrūtāk?
Tiem, kas būvēja savu matēriju caur pārliecību, ka – tikai krāpjoties, apejot, caur viltu un apmānu var kļūt turīgs.
Kam attiecības ar cilvēkiem bija būvētas tikai uz manipulāciju.
Cilvēki, kuri smok savā skaudībā un dēļ tā nespēj radīt paši savu skaisto dzīves dārzu – realitāti.
Cilvēki, kuri neizvēlējās uzņemties atbildību uz sevi, kam patika dzīvot upura ādā un tādā veidā barojās no citu cilvēku uzmanības, gādības, līdzjūtības, rūpēm – enerģijas.
Cilvēki, kuriem sirds aizvērta aiz 18 atslēgām, bet tie aktīvi ar prātu nodevās garīgām praksēm ar savtīgu mērķi – apgaismoties.
Cilvēki, kuru pašvērtība balstījās nevis uz to, cik vērtīgi jūtas paši savās acīs, bet meklēja pašvērtības apstiprinājumu apkārtējos vai mantās.
Tie, kam bija aizsietas acis uz tām vērībām, kuras nekad nav maksājušas naudu.
Cilvēkiem, kuriem vienīgā vērtība bija matērija..

Dzīve bez filtra. Būs interesanti..

Om Shanti

%d bloggers like this: