fbpx

Spogulis?

Savā draugā Tu redzi savu “labo”. Tapēc šīs tikšanās Tu izbaudi. Ir abpusējs prieks, labsajūta arī klusējot. Tu jūties pieņemts, foršs.. Tu esi Tu pats. Labs.

Kamer savā sapinātājā, “ienaidniekā” Tu redzi to, kas Tev nepatīk vai ko Tu rūpīgi slēp pats no sevis. Principā, savas dziedināmās daļas.

Špikeris! Apzināts cilvēks no sirds pasakas, ka ir izspoguļots un kas jauns sevī atklāts, jo saprot, cik dažreiz grūti ir sevī atrast tos mezglus, kas neļauj viegli virzīties pa dzīvi un būt veiksmīgam visas jomās – attiecības, biznes, veselība.

Bet neapzināts cilvēks tikai pretosies. Gribas bēgt no tāda cilvēka, kas rīkojas ne tà, kā man ir ērti, nodalīties, izvairīties. Izslēgt viņu no sava loka.

Abo draugi ir mums ļoti vajadzīgi. Kapēc?

Jo mums šī zeme ir skola. Te mēs visu par sevi nespētu citādi apgūt, ja Dievs dāsni mums neatļautu satikt Dvēseles, kuras spēj izdarīt šo visai nepateicīgo darbu – “iedurt melnumiņā”.
Sprāgst jau tikai mīnas..

Jā, tas ir trakoti nepatīkami! Galīgi negribas sevī ieraudzīt, just ….un nest to vainas sajūtu, kur raujas ārā par ieraudzīto “neglīto”….

Un, nedod Dievs, otrs tagad manī, šajā pērļu baltajā eņģelī, absolūti garīgajā būtnē, ieraudzīs šo melnumiņu aiz naga…es taču esmu izgāzies!
Nē..es šo vainas sajūtu labāk atdošu viņam. Tam, pāri darītājam (kas vispār ir Tava ilūzija, jo katrs dzīvo savu dzīvi), jo viņš jau tā ir slikts, lai staigā tālak “sliktais, vainīgais”!
Un es vēl citiem arī pastāstīšu, kāds viņš ir slikts..

Tā ir aizsargreakcija. Tās ir bailes. Pašam no sevis.
Tās ir dusmas uz otru, kurš paņem un paceļ tos manus eņģeļa spārnus, bet tur…re ku še ku – dzīvs cilvēks izrādās! Un ar kādu trūkumu vai baili vai neizdzīvotu un neizdziedinātu rētu…un spēk sadusmoties..uzvilkties..?! 🤔🤭 ak vai.

Nāk mums palīgā tikai Tapēc, ka mēs paši neuzņemamies atbildību un nestrādājam. Bet, nākot uz zemi, līgumu uzrakstījām, ka darīsim un lai palīdz, ja iesprūstam..

Jā, mīļie! Mes visi esam dzīvi! Un mīlēti un radīti tieši tādi, kādus Dievs iecerējis.
Protams, neiet runa par tīšu, uz citiem vērstu ļaunumu utt. Bet nepārvēršamies par “garīgiem neirotiķiem”, kurš aizslepj sevī nevēlamo un mēģina būt ļoti labs.
Mēs nevaram būt ideāli. Tas vienkārši nav iespējams.

Idealais cikvēks no sava ideālisma cieš tieši tamdēļ, ka viņam ir ārkārtīgi jācenšas šo savu ideālismu nosargāt.

Bet dzīvs cilvēks ir cilvēcīgs. Un viss, ko dzīvs cilvēks dara savā un citu labā – iepazīst sevi un pieņem sevi, iemīl sevi.
Tas nozīmē – es sevi redzu reāli, ne caur ilūziju, izliekoties, ka nekā slikta, nejauka, neizdzīvota, neizdziedināta manī nav. Es redzu visu kopainu un esmu gatavs mainīt to, ko uzskatu par vajadzīgu mainīt, lai uzlabotu pats savas dzīves kvalitāti.

Harmonija ārpasaulē sākas ar harmoniju iekšpasaulē. Kad “iekšiņās” ir laimīgi, mierīgi, silti un patīkami, ārpasaulei nav jātērē enerģija, lai sūtītu Tev Dvēseles, kuras pilda savu mīlestības darbu tā, kā mums nepatīk 🙂

Nav iespējams ievainot to, kurš zina, kas viņš ir.

OmShanti